jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Ceturtdiena, 2008. gada 16. oktobris
ARĒNAS atklāšanas koncertā muzicēs Heincs Holigers

festivāls ARĒNA 

18.oktobrī plkst.19.00 Lielajā Ģildē ar vērienīgu atklāšanas koncertu sāksies jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Atklāšanas koncertā muzicēs Valsts kamerorķestris Sinfonietta Riga un leģendārais komponists, diriģents un obojists Heincs HOLIGERS, kura vadībā izskanēs latviešu komponista Gustava FRIDRIHSONA opusa “Chiaroscuro” pasaules pirmatskaņojums, H.Holigera Sešas dziesmas ar Kristiana Morgenšterna dzeju soprānam un kamerorķestrim, kā arī Vitolda Ļutoslavska mūzika.

2008.gada festivāla centrālais viesis ir Šveicē dzimušais izcilais mūziķis Heinca Holligera (1939), kura vārds ir gluži vai sinonīms jēdzieniem virtuozitāte un novatorisms, domājot par obojas spēli un šī instrumenta skanējumu, tieši viņš veica gluži vai revolūciju, radikāli paplašinot visus agrākos priekšstatus par obojas tehniskajām iespējām un tembrālo bagātību, atskaņotājmākslas praksē ieviešot, piemēram, multifoniju lietojumu. Viņa repertuārā ir teju visi nozīmīgākie skaņdarbi obojai, pie tam tieši viņš rosinājis vairāku opusu tapšanu, Holligeram kompozīcijas veltījuši tādi 20. gadsimta mūzikas dižgari kā Lučāno Berio, Eliots Kārters, Vitolds Ļutoslavskis, Hans Verners Hence, Kšistofs Pendereckis, Karlheincs Štokhauzens un vairāki citi, šobrīd viņam veltīto kompozīciju skaits jau krietni pārsniedz simta robežu! 
Holligers pazīstams arī kā izcils pedagogs un diriģents, kurš sadarbojies ar vairākiem orķestriem visā pasaulē, interpretējot gan baroka mūzikas pērles, gan laikmetīgās mūzikas opusus, nereti tos arī pirmatskaņojot, tostarp – arī pats savus opusus – Holligers ir arīdzan komponists - šveiciešu 20. gadsimta avangarda klasiķis. Viņa skaņdarbu katalogā atrodamas kompozīcijas gandrīz visos mūzikas žanros, sākot no nelielām instrumentālām miniatūrām un vokāliem opusiem, līdz pat apjomīgiem orķestra un skatuves darbiem. 
Pirmos starptautiskos panākumus Holligers guvis, vēl studējot obojas spēli pie Pjēra Pjerlo, klavierspēli pie Ivonnas Lefebrē un kompozīciju pie Šandora Vareša, kā arī Pjēra Bulēza, kļūstot par vairāku konkursu laureātu. Arī turpmākajos gados mūziķis saņēmis vairākas balvas, tostarp Šveices Skaņumākslas apvienības un Kopenhāgenas Sonning Mūzikas balvu, Frankfurtes un Bāzeles Mūzikas un mākslas balvas, Monako prinča Pjēra fonda balvu, Grammy un Vācijas Ierakstu kritikas balvu, Venēcijas biennāles balvu u.c. Heincs Holligers ir Cīrihes Universitātes Goda doktors, Berlīnes Mākslu Universitātes un Londonas Mūzikas akadēmijas Goda loceklis. 

Vācijā mītošais latviešu skaņradis Gustavs Fridrihsons (1976) kompozīcijas studijās ir papildinājies pie H.Holigera. G.Fridrihsona jaundarba nosaukums Chiaroscuro tulkojams kā gaismēna un sastopams arī kā temins itāļu valodā, kuru lieto gan glezniecībā, gan foto un kino mākslā, kā arī sasaucas ar vācu dzejnieka Frīdriha Rikerta poēzijas fragmentu: „..so wird der Himmel meiner Naechte licht (..tā manu nakšu debesis paliek gaišas)“. Komponists atklāj: „Skaņdarba situācija ir dažādu impulsu (tikko radušos sajūtu, atmiņas uzplaiksnījumu rezonanšu, savstarpējo korespondenču, acumirklīgu nezināma dziļuma telpas apjausmu, panisku baiļu) mijiedarbība; permanentas kustības garantēts savdabīgs līdzsvars. Mans darbs ar mūziku ir šo impulsu apzināšana un izsvarošana, kuras laikā kāds no tiem var attīstīties un iegūt izšķirošu nozīmi, kāds cits no partitūras ar laiku pavisam pazust, un tikai apkārtējo elementu konfigurācijā atstāt iespējamas pēdas, smaržu, noberzumu. Skaņdarbs kā process līdz ar to ir gandrīz matemātiska rakstura operāciju darbības lauks; operāciju starp mērķi un līdzekļiem, nejaušību un izvēli, nozīmīgo un piedevu, vardarbību un pretošanos. Skaņdarba statisko dabu - formu - varētu salīdzināt ar arheoloģisku kultūrslāni, impulsus, savukārt, ar artefaktiem tajā. Reizēm slāņu kārtība var tikt izjaukta kāda satricinājuma vai mehāniskas darbības rezultātā. Tie vēlāk bieži ir nozīmīgie formas momenti, reālā un izjustā laika malstrēmi. Mani vienmēr ir interesējusi forma, kas augusi organiski, kas nes pati sevi un kuras sastāvdaļu pirmā kopīgā iezīme, saistviela ir kvalitāte.“ 

Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA Rīgas koncertzālēs jau septīto gadu skanēs no 18.oktobra līdz 5.novembrim jaunās mūzikas festivāls ARĒNA, iepazīstinot ar jaunāko pasaules un pašmāju mūzikā. 

www.arenafest.lv




resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO