jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Piektdiena, 2016. gada 02. septembris
Latvijas Nacionālā opera un balets jaunajā sezonā veidos sešus jauniestudējumus

kulturasdiena.lv 

2016./2017. gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) veidos sešus jauniestudējumus – Šarla Guno operu Fausts, baletu Pērs Gints ar Edvarda Grīga mūziku, Pētera Čaikovska operu Jevgeņijs Oņegins, Žorža Bizē operu Karmena, baletu Pie zilās Donavas ar Johana Štrausa mūziku, kā arī Riharda Vāgnera operu Tanheizers, informēja LNOB pārstāve Irbe Treile.

Sezonu noslēgs Rīgas Operas festivāls VIVA ROMANTICA.

Jau trešo sezonu Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais patrons ir Lattelecom, kas 8. septembrī ikvienam interesentam dāvinās ekskluzīvu iespēju tiešraidē kanālā 360TV Kultūranoskatīties Latvijas Nacionālās operas un baleta Sezonas atklāšanas Galā koncertu.

Sezonas pirmajam jauniestudējumam – Šarla Guno operai Fausts – pirmizrāde notiks 30. septembrī. Jauniestudējuma radošajā komandā strādā izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Tadeušs Voicehovskis (Tadeusz Wojciechowski), diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Aiks Karapetjans, pasaulslavenais gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds (AJ Weissbard), scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks Artis Dzērve, horeogrāfe Linda Mīļā. Lomās Sonora Vaice vai Margarita Vilsone (Margarēta), Valentīns Ditjuks vai Raimonds Bramanis (Fausts), Andreass Bauers vai Krišjānis Norvelis (Mefistofelis), Valdis Jansons vai Jānis Apeinis (Valentīns) u.c.

Šarla Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans jauniestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. Taču tas nenozīmē, ka uzvedums būs bezcerīgi nopietns, piebilst režisors.

28. oktobrī pirmā šīs sezonas pirmizrāde būs Latvijas Nacionālajam baletam. Ievērojamais slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs iestudēs baletu Pērs Gints ar Edvarda Grīga mūziku. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Mārtiņš Ozoliņš, diriģents - Farhads Stade, horeogrāfs - Edvards Klugs (Edward Clug), scenogrāfs - Marko Japels (Marko Japelj) kostīmu mākslinieks - Leo Kulašs (Leo Kulaš).

Baleta sižeta pamatā – Henrika Ibsena slavenā drāma, kas tapusi 1867. gadā: dēkainis un laimes meklētājs Pērs Gints pēc daudziem piedzīvojumiem tālās pasaules malās kā vecs vīrs atgriežas mājās, kur viņu vienmēr gaidījusi uzticīgā Solveiga. Vai mīlestība kļūs par Pēra Ginta pēdējo pavērumu?

Starptautiski atzītais slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs savā laikmetīgajā baletā apvienojis pašironiju, absurda estētiku un sirreālismu ar Edvarda Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem.

8. decembrī pirmizrādi piedzīvos Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējums, ko veido muzikālais vadītājs un diriģents Ainārs Rubiķis, diriģents Jānis Liepiņš, režisore Rēzija Kalniņa, kostīmus veidoAMORALLE, scenogrāfiju - Mihails Kramenko.

Vai iespējams izrauties no modeļiem, kuros dzīvojuši vecāki un sabiedrība? Kad Upuris kļūst par Vajātāju? Un kad Vajātājs kļūst par Glābēju? Romantiskās Pētera Čaikovska operas interpretācija būs režisores Rēzijas Kalniņas debija Latvijas Nacionālajā operā.

2. martā pirmizrāde Žorža Bizē operas Karmena jauniestudējumam, ko veido radošā komanda no Francijas - režisore Marija-Eva Sinjerola (Marie-Eve Signeyrole), scenogrāfs Fabjēns Tenjē (Fabien Teigné), kostīmu māksliniece Yashi un gaismu mākslinieks Filips Bertomē (Philippe Berthomé). Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Jānis Liepiņš, diriģents – Normunds Vaicis.

Sieviešu apbrīnota un ienīsta, vīriešu iekārota un nosodīta, Karmena maina apkārtējo pasauli. Naids pret viņu ir dzimis iekārē, kuru šī sieviete izraisa.

Režisore Marija-Eva Sinjerola par savu debiju uz LNO skatuves skaidro: Nolēmām Karmenas stāstu atainot priekšpilsētā, lielpilsētas nomalē: bērni, kas spēlējās pagalmos un provocē policiju, narkotiku tirgoņu savstarpējās izrēķināšanās, ielu mākslinieki un dejotāji, kas tiecas izpaust sevi… Maza un varmācīga pasaule, kuru raksturo cilvēcisko attiecību neticamā nežēlība un kvēlas alkas pēc brīvības.

12. aprīlī Latvijas Nacionālais balets aicina uz sezonas otro jauniestudējumu – Pie zilās Donavas. Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā balets Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; sešdesmit gadu laikā tas vairākkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Jauniestudējums godina vēl kādu jubileju – 2017. gada aprīlī atzīmēsim 110 gadus, kopš dzimusi šī baleta iestudētāja, leģendārā baletdejotāja, baletmeistare un pedagoģe Helēna Tangijeva-Birzniece.

Jauniestudējumu veidos horeogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Farhads Stade, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja.

Sezonas pēdējā pirmizrāde – Riharda Vāgnera opera Tanheizers - notiks 23. maijā. Jauniestudējumu veidos muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis un radošā komanda no Somijas - režisors Vilpu Kiljunens (Vilppu Kiljunen), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kimmo Viskari, gaismu mākslinieks Antons Kulagins. Riharda Vāgnera meistardarbā Tanheizers kā mākslinieks iedvesmu gūst ekstrēmos pretstatos: baudā, kuru piedzīvo pazemes grotā, un askēzē savā svētceļojumā uz Romu. Viņš mīl atšķirīgas sievietes, vienlaicīgi meklējot pilnību šo pretstatu vienotībā: jutekliskās Venus personībā Tanheizers grib atrast Elizabetes šķīstumu, bet šķīstajā Elizabetē – Venus jutekliskumu.

Režisors Vilpu Kiljunens par ieceri saka: Galvenais jautājums manā iestudējumā: kā iespējams mīlēt un iemīlēties tādā kulturālā kontekstā, kas varmācīgi nošķir sievietes būtību un lomu starp svēto un netikli?

2016. gada decembra nogalē skatītājus atkal priecēs tradicionālie Vecgada koncerti, kas šosezon noritēs Francijas zīmē.

2017. gada 1. aprīlī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezīsies muzikālie komiķi Igudesman&Joo, kas Latvijas skatītājus priecēs ar jauno programmu Upbeat – muzikālu karuseli, kurā skanēs visi mūzikas žanri. Koncertā kopā ar komiķiem uzstāsies arī Latvijas Nacionālās operas orķestris.

14. aprīlī Vinčenco Bellīni operas Norma koncertuzvedums pulcēs izcilas operzvaigznes. Titullomu pirmo reizi Latvijā interpetēs Marina Rebeka, Pollions būs Aleksandrs Antoņenko, Orovezs - Ains Angers, Adalžiza - Anna Gorjačova. Pie diriģenta pults stāsies Speranca Skapuči.

Jaunajā sezonā turpināsies arī iesāktais cikls Opera tuvplānā, kura ietvaros notiks gan kamermūzikas koncerti Beletāžas zālē, gan izglītojoši pasākumi. Muzikologs Mikus Čeže lekciju ciklā Operas sākumi II piedāvās ieskatu baroka operas kulminācijā un klasicisma operas skaistajā pasaulē. Uzmanības centrā– Georgs Frīdrihs Hendelis, Kristofs Vilibalds Gluks un Volfgangs Amadejs Mocarts. Tāpat notiks tradicionālās Sarunas pirms pirmizrādēm, kurās skatītāji varēs iepazīt visus topošos jauniestudējumus.

Jau divdesmito reizi Latvijas Nacionālās operas un baleta sezonas izskaņā notiks Rīgas Operas festivāls, kas risināsies no 8. līdz 18. jūnijam. 2017. gada festivāls VIVA ROMANTICA būs veltīts romantiskajai operai, un tajā tiks izrādīti visi sezonas jauniestudējumi. Festivāls un sezona izskanēs ar grandiozu Galā koncertu.

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO