jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2017. gada 24. janvāris
Pēdējā romantiķa dziesma

Inese Lūsiņa, diena.lv 

"Viņš nekad un neko nebija sausi izplānojis, bet spēlēja caur sirdi, izjusti, dabiski un emocionāli. (..) Viņš uzskatīja, ka čellam ir jādzied kā cilvēkam. Tādēļ viņa tonis bija ļoti skaists," lasāms čellista un ilggadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Māra Villeruša (1936–2014) atcerei veltītajā grāmatā Dziesma čellam. Māris Villerušs.

Noslēdzot mākslinieka 80. jubilejas gadu, to laidusi klajā izdevniecība Pētergailis. "Unikāli skaistais, liriski dramatiskais čella skanējums ir Māra Villeruša autogrāfs, kas turpina dzīvot caur viņa ierakstiem" – saka čelliste Dace Zālīte, viena no profesora jaunākajām audzēknēm. Viņa kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu ieskaņojusi mūzikas albumu sava skolotāja piemiņai. 

Atmiņas un turpinājums

Dziesma čellam turpina izdevniecības Pētergailis sēriju Latvijas laikazīmes, kurā jau izdotas grāmatas par Ojāru Vācieti, Leonīdu Vīgneru, Vairu Vīķi-Freibergu, Māru Zālīti, Viju Artmani, Gunāru Birkertu. Autore, Latvijas Radio 3 Klasikas žurnāliste muzikoloģe Sandra Ņedzvecka, grāmatā apkopojusi 42 (!) sirsnīgus atmiņu stāstus vēsturiski plašā Latvijas kultūras kontekstā. SavukārtMusica Baltica izdotajā CD albumā, kuru savam profesoram veltījusi viena no spilgtākajām mūsu jaunajām čellistēm Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniece Dace Zālīte, skan savulaik Māra Villeruša maģistrantūrā apgūtie skaņdarbi – Johannesa Brāmsa Otrā sonāte čellam un klavierēm un Sezāra Franka Sonāte La mažorā. Blakus tiem iekļautā paša Māra Villeruša komponētā etīde – skice Pēc Paganīni motīviem čellam solo atklāj šo mazāk zināmo mākslinieka radošo šķautni.

"Es sevi varētu pieskaitīt pie beidzamajiem romantiķiem. (..) Par visu ir jādeg! Remdeno izspļaus," pats Māris Villerušs atzinis kādā sarunā. Viņš bija izcils mūziķis, prestižu starptautisko konkursu laureāts, kurš aktīvi koncertēja ne tikai bijušajā PSRS, bet arī ASV, Kanādā, Francijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Baltijas kaimiņvalstīs. "Villerušs noteikti ir emocionālais, intuitīvais mākslinieks. Viņam tas padevās tik dabiski – viņa ierakstus uzreiz var pazīt pēc skaņas, pēc viņa īpašā, atšķirīgā vibrato! Personība piešķir nianses tonim, cauri skaņai nāk raksturs," čelliste Dace Zālīte uzsver, ka tikai apstākļu un laikmeta dēļ, sava radošā mūža labākos gadus pavadot aiz "dzelzs aizkara", Māris Villerušs nekļuva pasaulslavens. 

Akadēmiķis Jānis Stradiņš un vijoļmeistars Zigurds Elsbergs, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs un muzikoloģe Maija Amoliņa, pianisti Ilze Dzērve un Aldis Liepiņš, vijolnieki Jānis Bulavs un Juris Švolkovskis un daudzi, daudzi čellisti – gan Māra Villeruša kolēģi un laikabiedri, gan bijušie studenti – ir dalījušies savās atmiņās, kas vēl ir ļoti dzīvas. Grāmatā atklāti gan mūziķa daudzie visai interesantie vaļasprieki, gan ārpusskatuves sabiedriskā dzīve. Tuvu līdzās karalienei Mūzikai ir mīlestība pret šaha spēli un autobraukšanu. Arī nozīmīgie mūzikas vakari pie gleznotājas Birutas Baumanes un Māris Villerušs viņas gleznās. Grāmata ļauj iepazīt čellista ģimeni, kurā viņam līdzās arvien bijusi dzīvesbiedre pianiste Inta Villeruša un viņu meitas. Tā vēstī arī par vēsturisko Filharmonijas trio, kurā viņš muzicēja kopā ar pianistu Valdi Janci un vijolnieku Juri Švolkovski. Vistuvāko draugu, kolēģu, audzēkņu, kaimiņu atmiņu stāstus bagātina fotogrāfijas, kurās dokumentēta mākslinieka sadarbība ar tādiem mūzikas milžiem kā Arams Hačaturjans, Dāvids Oistrahs, Leonīds Vīgners un Mstislavs Rostropovičs, viņa profesors Maskavas konservatorijas aspirantūrā.

Zirgi skaistumam

"Šī ir mana pirmā grāmata un droši vien arī pēdējā. Veltījums visiem, kuriem Māra trūkst," Sandra Ņedzvecka saka par 14 mēnešu darba rezultātu. Pazemīgā kautrībā viņa izstāsta, ka tā bijusi Māra Villeruša dzīvesbiedres pianistes Intas Villerušas ideja, un viņa vienkārši sākusi aptaujāt cilvēkus. "Par grāmatu nebija pat domas, taču atmiņu stāstu kļuva arvien vairāk. Inta ieminējās, kaPētergaiļa vadītāja Inguna Cepīte ir Māra Villeruša krustmeita. Atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Knēfeļu ģimene, Hamburgā dzīvojošās čellista meitas Sanas Villerušas draugi. Atlika mēģināt visu sakārtot grāmatas formātā. Kamēr atmiņas vēl svaigas, mēģināju izveidot bildi: mūziķis, skolotājs, cilvēks gan ar saviem talantiem, gan vājībām. Te ir vesels laikmets, Latvijas un čellistu vēsture, jo Māris Villerušs piedzimis ulmaņlaikos, Rīgā studējis pie leģendārā Ēvalda Berzinska, gājis cauri padomjlaikiem un pat mēģinājumam laivās aizbraukt uz Zviedriju. Nekas nav piepušķots."

Māris Villerušs teju pusgadsimtu bija profesionāli prasīgs Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks, kura klasi absolvējuši ap 70 čellistu, to vidū – arī starptautiski pazīstami mūziķi, pedagogi un simfonisko orķestru diriģenti. Viņa klases absolventi strādā arī ASV, Kanādā, Vācijā, Spānijā, Izraēlā, Somijā u. c., apliecinot Latvijas čello skolas labo vārdu. "Viņš bija ļoti jūtīgs pedagogs – prata nolasīt, kas kuram ir vajadzīgs, un centās tieši tajā virzienā palīdzēt. Man ir ļoti veicies ar skolotāju, jo viņš mudināja ieklausīties sevī, noticēt sev un uzticēties savai sirdsbalsij mūzikā. Tagad ar šo skolu pietiek visai dzīvei, varu atsperties un augt," stāsta Dace Zālīte, kura pie Māra Villeruša turpinājusi arī studijas maģistrantūrā. "Par tehnoloģiju tika runāts maz – galvenais bija mākslinieciskā izteiksme. Varbūt tāpēc viņa audzēkņu vidū nav lielu konkursu laureātu – viņš neaudzināja zirgus sacīkstēm. Viņš audzināja zirgus skaistumam," atzīst čellists un diriģents Imants Resnis, kurš bija pats pirmais profesora students. 

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO