jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2017. gada 21. februāris
Komponisti stāsta par dziesmās ieliktajiem kodiem, kas tapušas Latvijas simtgadei

kdi.lv 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 1. martā tiks pirmatskaņoti 13 latviešu komponistu jaundarbi – dziesmas korim – veltījumi Latvijai simtgadē, kurus sacerējuši komponisti: Ēriks Ešenvalds, Jēkabs Jančevskis, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, Ella Mačēna, Andris Vecumnieks, Uldis Marhilēvičs, Platons Buravickis, Edgars Raginskis, Jānis Ķirsis, Agnese Boitmane, Santa Ratniece un Lolita Ritmane, informēja pasākuma pāsrtāvis Edgars Gertners.

Pirms koncerta savās pārdomās par dziesmās ieliktajiem kodiem dalījās trīs autori: Jēkabs Jančevskis, Edgars Raginskis un Platons Buravickis,

Komponists Jēkabs Jančevskis uzskata, ka rakstīt veltījumu Latvijai ir liela atbildība, tāpēc sākotnēji viņš vēlējies radīt spraigu, dinamisku un patriotisku skaņdarbu, kas sapurinātu latviešus parādīt mūsu stipro mugurkaulu.

“Tā bija mana pirmā doma, bet sapratu, ka šī ideja manā gadījumā jau ir apcerēta manā skaņdarbā Atsalums. Domājot tālāk, nonācu līdz atziņai, ka varbūt dzimšanas dienā Latvijai nevajag dāvināt kaut ko ar pārmetumu vai norādēm, tā nonācu līdz Pētera Brūvera dzejolim, kuram nebija dots nosaukums, taču lakoniskās rindas mani atstāja “uz pauzes” - dzejolī bija ļoti daudz mūžības,” par savu darbu Aeternum (Mūžība) stāsta J. Jančevskis.

Par pasaulīgo un mūžīgo, kurā mēs varēsim ieraudzīt katrs sevi, vēsta arī žurnālista un komponista Edgara Raginska dziesmaAizies, kuras pamatā ir Ojāra Vācieša dzejolis ar šādu nosaukumu. Autors ir gandarīts par Valsts Akadēmiskā kora Latvija iniciatīvu Latvijai simtgadē uzdāvināt 100 jaunas kora dziesmas un pieļauj, ka šis dziesmu cikls varētu kalpot kā mūsdienu amatierkoru revitalizācijas plāns.

“Gan četras izvēlētās stihijas (uguns, ūdens, zeme, debesis) plus viena (mīlestība), gan realizācija, piedāvājot laikmetīgajiem autoriem rakstīt kora mūziku, ir ārkārtīgi pateicīga, jo visi šie autori dzīvo mūsdienās, elpo to pašu gaisu, ko Latvijas sabiedrība un tādējādi veido panorāmisku mūsdienu Latvijas ainavu. Arī koru dalībniekiem, izpildot šīs dziesmas, varētu rasties lielāka šodienas apziņa,” uzskata E. Raginskis.

Ne visās dziesmās 1. marta koncertā būs dzirdami vārdi. Kora mūzika ir atvērta dažādiem eksperimentiem, pat alūzijām ar tehno mūziku, uzskata komponists Platons Buravickis. Sākotnēji viņš vēlējies radīt dziesmu ar saviem vārdiem, taču atskārtis, ka cilvēka balss tembrs šajā gadījumā ir svarīgāks, nekā teksts.

“Uzdevums bija radīt skaņdarbu par dabas parādībām, un pirmā, kas man ienāca prātā, bija saule. Daudziem no mums, kuri dzīvo šajos platuma grādos, saule sagādā prieku, tātad mūzikai ir jārada prieku,” par jaundarba Lūgšana spēlējošajai saulei ideju stāsta P. Buravickis.

Biļetes iegādājamas Biļešu Paradīze kasēs visā Latvijā un internetāwww.bilesuparadize.lv.

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO