jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Pirmdiena, 2017. gada 13. marts
LNSO aicina uz cikla “Klasikas virsotnes” romantisko pavasara koncertu –“Prokofjeva “Romeo un Džuljeta””

Dagnija Dižbite-Svarinska 

Pirmā pavasara mēneša 17. datumā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) klausītājiem sagādājis tikšanos ar Sergeja Prokofjeva mūzikā tērptajiem romantiskajiem Veronas jauniešiem Romeo un Džuljetu. Svītu no Prokofjeva baleta “Romeo un Džuljeta” fragmentiem veidojis koncerta diriģents Normunds Šnē. Svīta sākas ar objektīvi vērojošām, vitālām ainām “Tautas deja” un “Rīta deja”, seko rafinētās “Maskas” un “Monteki un Kapuleti” epizode, ko ievada gandrīz pārdabiskas vīzijas zīmējoši pūšaminstrumenti akordi, un noslēgumā liktas daļas “Tibalda nāve” un “Romeo pie Džuljetas kapa”.

Koncertā skanēs arī Sergeja Prokofjeva Pirmais vijolkoncerts, kura atskaņojumā piedalīsies viena no Latvijas jaunās paaudzes talantīgākajām vijolniecēm Elīna Bukša.

Būs interesanti dzirdēt, kā mūslaikos skan 1978. gadā komponētais Pētera Vaska pirmais simfoniskais darbs “Sastrēgumstunda” – tas ir viens no šī koncerta lielajiem magnētiem.

Tam līdzās – Somijas komponista Sebastiana Fagerlunda skaistais modernisma paraugs Stonework.


17. marta koncerta nosaukums patapināts no Šekspīra, kura slavenā luga “Romeo un Džuljeta” 20. gadsimta 30. gados kļuva par Sergeja Prokofjeva (1891–1953) baleta pamatu. Prokofjeva mūzikas valoda daudziem tobrīd joprojām likās neierasta, un jo sevišķi dejotāji neslēpa attieksmi. Bieži stāstīts anekdots vēsta par balkona skata mēģinājuma epizodi, kad premjers ironiski jautājis, sak, ko patlaban apglabājam, uz ko komponists atcirtis, ka “baletdejotāju neaudzinātību apglabājam”. Vairākas tēmas no šī lieldarba ir populāras, jo sevišķi Monteki un Kapuleti dzimtu naidu tēlojošā atvēzīgā, agresīvā asi punktētā tēma.

Tāpat koncertā skanēs Sergeja Prokofjeva Pirmais vijolkoncerts (1917). Dzird runājam, ka daudziem mīlestība uz Prokofjeva mūziku sākusies tieši ar Pirmo vijolkoncertu, un viens no šiem daudzajiem ir leģendārais pianists Svjatoslavs Rihters, kurš teicis: “Ja mīli mūziku, man liekas, ir neiespējami palikt [šī darba] nesavaldzinātam. Iespaids tāds, it kā tu pavasarī pirmoreiz atvērtu logu un pirmoreiz no ielas istabā ievirmotu nemierpilnas skaņas”.

Koncerta soliste Elīna Bukša ir viena no talantīgākajām Latvijas jaunās paaudzes vijolniecēm. Mūziķe saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2012 kategorijā “Gada debija” un ir prestižā Vindzoras starptautiskā stīginstrumentu konkursa laureāte. Kopš debijas ar Liepājas Simfonisko orķestri 12 gadu vecumā Elīna Bukša uzstājusies ar visiem Latvijas profesionālajiem orķestriem un ievērojamiem simfoniskiem kolektīviem Beļģijā, Japānā, Krievijā, Polijā u. c. Vijolniece spēlējusi tādās koncertzālēs kā Laeiszhalle Hamburgā, Pētera Čaikovska koncertzālē Maskavā, Tamperes filharmonija, Briseles Bozar, Flagey un uzstājusies ar Žerāru Kosē, Mariju Žoau Pirešu, Ogistēnu Dimē, Franku Bralē, Anrī Demarketu, Modiljani kvartetu u. c.

Elīna Bukša spēlē Domeniko Montanjanas 1723. gadā darinātu vijoli, kuru mūziķei atvēlējusi Karalienes Elizabetes Mūzikas kapela.

Šajā koncertā pēc ļoti ilga pārtraukuma LNSO repertuārā atgriežas Pētera Vaska (1946) pirmais simfoniskais lieldarbs “Sastrēgumstunda” (1978, arhīvos sastopams arī ar nosaukumu “Mūzikas orķestrim”). Tā pirmatskaņojums notika 1979. gada 2. novembrī Lielajā ģildē. LNSO toreiz diriģēja Jānis Zirnis. Lūk, viņa atmiņu epizode: “Kad mani vēl uzskatīja par jauno [diriģentu], bija jāpiedalās jauno diriģentu un jauno komponistu koncertā. Man piešķīra diriģēt Pētera Vaska “Sastrēgumstundu”. Pirmoreiz iepazīstoties ar partitūru, pat republikā pazīstami orķestra mūziķi teica: kas tā par spazmu mūziku... Pēc koncerta šie paši mūziķi bija pavisam citās domas. Man loti patīk Pētera Vaska mūzika.”

Visbeidzot Sebastians Fagerlunds (Fagerlund, 1972) – viens no interesantākajiem vidējās paaudzes somu komponistiem. Viņš dzīvo Helsinkos, ir brīvmākslinieks un komponē galvenokārt orķestrim – viņa mūzika plūstoša, raiti ritoša un skanējumā dāsna. Plūdumu nereti nomaina liriskas un trauslas epizodes, un šī kustīguma un nekustīguma mija ir viena no Fagerlunda muzikālās valodas raksturīgākajām pazīmēm. Fagerlunda skaņdarbus spēlē visā pasaulē. Pie viņa muzikālajām ietekmēm parasti nosauc Edgaru Varēzu, Vitoldu Lutoslavski un Marku Entoniju Tērnidžu (Turnage), un viņam ļoti patīk kino. Komponists neiebilst, kad viņa mūziku dēvē par kinematogrāfisku, taču saturiskus stāstus vai sižetus savai mūzikai nedod.

Tēlainais, dzejiskais, intensīvas iekšējās dzīves pārpilnais un ļoti skaistais simfoniskais darbs Stonework (2015) ir viens no Sebastiana Fagerlunda pēdējo gadu lieldarbiem, un 2015. gada nogalē tas gandrīz vienlaicīgi piedzīvoja pirmatskaņojumu triju valstu pilsētās – Bergenā, Gēteborgā un Tamperē. Diriģēja izcilības Edvards Gārdners un Hannu Lintu, kā arī uzlēcošā zvaigzne Santu Matiass Rouvali.

Koncerts “Klasikas virsotnes. Prokofjeva “Romeo un Džuljeta” notiks 17. martā plkst. 19.00 Lielajā ģildē.

Stundu pirms koncerta LNSO gaidīs klausītājus Lielās ģildes Baltajā zālē uz Oresta Silabrieža vadītajām “Pirmskoncerta sarunām”, kurās var tuvāk iepazīt vakara programmā iekļautos skaņdarbus un to autorus. “Sarunas” var apmeklēt, uzrādot vakara koncertam nopirkto ieejas biļeti. Šoreiz būs tikšanās ar erudīto maestro Normundu Šnē, kuram Prokofjevs ir viens iecienītākajiem skaņražiem.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.


 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO