jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Trešdiena, 2017. gada 05. aprīlis
Cēsīs skan koncerts Pēterim Plakidim-70

LGF vadītāja Daina Pormale 

 

2017. gada 7.aprīlī plkst.12 Cēsu Mūzikas vidusskolas Ērģeļu zālē skanēs koncerts – veltījums Pēterim Plakidim-70. Koncertā skanēs Pētera Plakida, Lūcijas Garūtas, Maijas Einfeldes, Imanta Zemzara, Daces Aperānes, u.c. latviešu komponistu kamermūzika flautai un klavierēm. Tos atskaņos duets Ilona Meija (flauta) un Dzintra Erliha (klavieres). Koncerts notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Komponists Pēteris Plakidis dzimis 1947. gada 4. martā Rīgā. Mācījies EDMS, vēlāk iestājies LVK kompozīcijas nodaļā. To P. Plakidis absolvēja 1970. gadā (Valentīna Utkina klase), savukārt 1975. gadā tika pabeigta LVK asistentūra. Strādājis par Nacionālā teātra (toreiz Akadēmiskā Drāmas teātra) mūzikas daļas vadītāju (1969–1974). Kopš 1974. gada strādā LMA, ir kompozīcijas nodaļas profesors. Jau daiļrades sākumā 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā P. Plakidis sevi pieteica ļoti pārliecinoši – 1969. gadā par skaņdarbu Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem tika iegūts diploms tolaik prestižajā Vissavienības jauno komponistu skatē. 1982. gadā komponists ieguva Nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu, bet 1990. gadā Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu, savukārt 1987. gadā viņam tika piešķirta Jāņa Ivanova prēmija. 1996. gadā komponists kļuva par Lielās mūzikas balvas laureātu (par skaņdarbu Variācijas orķestrim). Lai gan muzikālajā izteiksmē komponists ir ļoti daudzšķautņains, visos daiļrades periodos skaidri jūtama klasicistiska līdzsvarotība. P. Plakida daiļrade aptver plašu dažādas ievirzes skaņdarbu klāstu gandrīz visos mūzikas žanros.

Mūziķes tikko klajā laidušas kopīgu albumu Citādas krāsas, veltot to latviešu komponistu skaņdarbiem. Šajā albumā ieskaņota latviešu komponistu kamermūzika flautai un klavierēm, sniedzot hronoloģisku ieskatu. Albumā iekļauti skaņdarbi gan no 20. gadsimta sākuma komponistu daiļrades (Lūcijas Garūtas un Jāņa Mediņa kompozīcijas), gan Pētera Vaska, Pētera Plakida, Imanta Zemzara, kompozīcijas, gan jaunākās paaudzes skaņražu  - Anitras Tumševicas un Santas Bušs radītie skaņdarbi.

 Albums tapis sadarbībā ar nacionālo ierakstu kompāniju SKANI, kas, pateicoties līgumam ar NAXOS of America – pasaulē lielāko klasiskās mūzikas distributoru, albumam nodrošinās digitālu izplatīšanu ne tikai Naxos Digital Library, kas pieejama gan 150 000 individuālo abonentu, gan arī 1500 universitāšu un nacionālo bibliotēku tīklos, bet arī visās nozīmīgākajās straumēšanas vietnēs (Spotify, Google Play, Deezer, Itunes un daudzas citas). .

 Flautiste Ilona Meija (1971) Latvijas mūzikas akadēmijā studējusi pie Viļņa Strautiņa (flauta) un Guntas Sproģes (kameransamblis).Ilona Meija ir spēlējusi Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Latvijas Nacionālās operas orķestrī, darbojusies orķestrī Rīgas kamermūziķi. Kopš 2006.gada ir Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga flautu grupas koncertmeistare. Kopš 2008. gada Ilona Meija ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, mācot gan flautas spēles, gan orķestra repertuāra un koka pūšaminstrumentu kvinteta klasēs. Sniegusi meistarklases Holandē, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā un Latvijā.

Kameransambļos muzicējusi ar daudziem izciliem Latvijas mūziķiem. Meistarklašu ietvaros koncertējusi kopā ar slaveniem Eiropas flautas meistariem – Filipu Benuā (Philippe Benoit), Filipu Bernoldu (Philippe Bernold), Viljamu Benetu (William Bennett), Danielu Trojani (Daniela Troiani), Ģiedru Gelgotu (Giedrius Gelgotas) un Renāti Greisu Arminu (Renate Greiss Armin). Kā kamermūziķe piedalījusies daudzos radio un CD ieskaņojumos. Kopš 2014. gada augusta I. Meija ir Latvijas Flautistu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2015 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī (par darbu Sinfonietta Rīga sastāvā un kameransambļos).

Starptautisko konkursu laureāte, pianiste Dzintra Erliha aktīvi propagandē latviešu mūziku gan Latvijā, gan pasaulē. Mūziķe ir beigusi Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorantūru, kur ir izstrādājusi disertāciju par komponisti Lūciju Garūtu.

Pianistes vadībā ar Amerikas Latviešu Kultūras fonda, Francijas Kultūras centra Latvijā un citu ziedotāju atbalstu jau ir izdoti divi albūmi: Zvaigznes skatiens, kurā iekļauta latviešu komponistes Lūcijas Garūtas un franču komponista Olivjē Mesiāna klaviermūzika (2008), un kompaktdisks – veltījums Lūcijai Garūtai: Kvēlot, liesmot, sadegt, kurā iekļauta L.Garūtas vokālā un instrumentālā kamermūzika (2010). Duetā ar mecosoprānu Vilmu Indru Vītols (Kanāda) izdots albums, veltīts Tālivalža Ķeniņa 90.gadu atcerei Tilts pār jūrām / The bridge across the seas.

2017.gada janvārī izdots albums Citādas krāsas, kurā kopā ar flautisti, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti 2015 Ilonu Meiju, ieskaņoti latviešu komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm.

Pianiste aktīvi darbojas arī muzikoloģijas nozarē. Izdoti vairāki pianistes pētījumi, tostarp Lūcijas Garūtas klaviermūzika (Izdevniecība Musica Baltica, 2007); Hermanis Brauns laikabiedru liecībās un skaņuierakstos (krājums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kameransambļa katedrai 50, Izdevniecība Ulma, Rīga, 2009), Garūta – pianiste, savu skaņdarbu interprete (zinātnisko rakstu krājums Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, Daugavpils, 2009), u. c.

 

 

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO