jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Ceturtdiena, 2017. gada 20. aprīlis
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” koncertēs kopā ar pasaulslaveno ērģelnieci Ivetu Apkalnu

Inga Zālīte, VAK “Latvija” mediju pārstāve 

11. maijā vakarā plkst. 20:00 Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” 75. jubilejas gada ietvaros sniegs koncertu kopā ar pasaulslaveno ērģelnieci – Elbas filharmonijas ērģeļu pavēlnieci Ivetu Apkalnu Māra Sirmā vadībā, ieskandinot Rīgas Domu. Koncerta programmā būs dzirdams franču mūzikas šarms - Gabriēls Forē, Luijs Vjerns un angļu elegance - Bendžamins Britens. Ivetas Apkalnas solo izpildījumā skanēs divi franču ērģeļmūzikas paraugi – virtuozi žilbinošā un svinīgā Šarla Marijas Vidora Tokāta no piektās ērģeļsimfonijas, kas ir viņas neatkārtojamās spēles firmas zīme daudzu gadu garumā un Sezāna Franka Heroiskais skaņdarbs no Trim skaņdarbiem ērģelēm.


“Rīgas Doms ir slavens ar savām Valkera ērģelēm, kas nav noslēpums ne tikai ērģelniekiem, bet nu jau daudzi cilvēki zina Rīgas doma ērģeles kā vācu romantiskās ērģeļbūves tradīcijas instrumentu. No savas pieredzes vēlos teikt, esmu spēlējusi  uz šīm ērģelēm visu stilu un laikmetu mūziku, tomēr man šķiet, ka nevajadzētu apstāties tikai uz vācu romantikās mūzikas nots un lielformāta darbiem, kas parasti tiek spēlēti uz šīm ērģelēm. Tāpēc kopā ar Māri Sirmo, dievinot franču mūziku, 11. maija vakaram esam sagatavojuši pavasarīgu franču šarmu un angļu eleganci. Koncertā skanēs tādi franču ērģeļu mūzikas dižgari kā Luijs Verns un Gabriels Forē. Arī angļu mūzika Rīgas Domā bieži nav dzirdēta, tāpēc atskaņosim arī 20.gadsimta ievērojamāko britu komponistu Bendžamina Britena skaņdarbus. Arī mani abi solo skaņdarbi pārstāvēs Francijas un Anglijas ģeogrāfiskos nostūrus.


Atgriešanās Rīgas Domā kopā ar kori “Latvija” ir būtisks notikums manā dzīvē  un reizē arī liela dāvana, ko ļoti novērtēju. Man ir liels gods muzicēt kopā ar kori “Latvija” 75 gadu jubilejas koncertu programmas ietvaros. Iekšēji, kad spēlēju pavadījumus korim, mana dvēsele dzied. Pati neesmu liela dziedātāja, kādreiz gan biju, bet šis būs viens no koncertiem, kur varēšu iedarbināt sevī vokāli iekšējo sirds un emocionālo dziesmu. Ar nepacietību gaidu muzikālo sadarbību ar Māri Sirmo un kori VAK “Latvija”, kas notiks Rīgas Domā. Māris Sirmais, VAK “Latvija” un Rīgas Doms - labāku trīsvienību nespēju iedomāties,” atzīst pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna un aicina uz koncertu.


Video: https://youtu.be/8_hgGUu72SI


Programmas centrā galvenokārt ērģeļmūzikas dižgaru sakrālās kompozīcijas – meistaru un mācekļu ķēdīte vienā koncertā. Sezārs Franks un viņa skolnieki: Luijs Verns, Šarls Marija Vidors un Gabriels Forē, kā arī britu komponists Bendžamins Britens.


Luijs Verns bija franču ērģeļmūzikas milzis, kas 37 gadus kalpoja Parīzes Dievmātes katedrālē kā ērģelnieks, strādāja Parīzes konservatorijā un bija cienīts laikabiedru vidū gan kā komponists, gan kā ērģelnieks. Mesas majestātiskais skaņu raksts atgādina par Hektora Berlioza, Šarla Guno sakrālo sacerējumu turpinājumu franču mūzikā, bet krāšņā valoda jau klauvē pie vēlīnā romantisma durvīm.


Viena no ievērojamākajām personībām Francijas mūzikas kultūrā 19. un 20.gadsimtu mijā bija Gabriels Forē, saukts arī par “ franču Brāmsu” klasiciski apvaldītā, disciplinētā un siltu jūtu pielietā skaņu raksta dēļ. Viņš bija daudzpusīga personība – ērģelnieks, pianists, diriģents, mūzikas kritiķis, pedagogs, taču mūzikas vēsture viņu vislabāk atceras kā komponistu, kura mūzikālais mantojums veido harmonisku tiltu starp romantismu un impresionismu. Viņa muzikālais audums ir rāmi vērojošs, caurcaurēm franciski valdzinošs, plastisks un izsmalcināts, kurā tomēr šarmanti ieausts arī pa kādai netradicionālai skaņai.


20. gadsimta ievērojamākais britu komponists Bendžamins Britens visspilgtāk sevi parādīja operā un instrumentālajā mūzikā. Komponista mūzikas valoda ir spilgti individuāla un rakstības tehnika izcili filigrāna, un kompozīciju, kas būs dzirdama arī koncertā, Te Deum Do mažorā Britens sarakstīja jau 21 gada vecumā. Neparasta ir jaunā Britena pieeja kanoniskajam tekstam, atsakoties no kontrapunkta un sarežģītiem rakstības paņēmieniem, panākot gavilējošas kulminācijas tikai īsu motīvu attīstības rezultātā. Reti kurš uzdrošinās rakstīt Te Deum pirmās 46 taktis, apdziedot tikai Do mažora trijskani. Tā ir cilvēcīga, vienkārša atzīšanās Dieva slavinājumā, tieši tik tīra, cik tīra ir skaņdarba tonalitāte.


Biļetes pieejamas “ Biļešu Paradīzes” un Rīgas Doma kasēs.


 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO