jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Piektdiena, 2017. gada 21. aprīlis
Sigvards Kļava. Latviešu radošais barošanas bloks ir reģioni

Līga Rušeniece, nra.lv 

Ar koncertu Rakstiem un skaņai Latgales vēstniecībā Gors 22. aprīlī tiks atklāts Latvijas valsts simtgades projekts Latvijas gredzens.

Kopumā projektā Latvijas gredzens līdz valsts simtgadei izskanēs četri koncertuzvedumi, kas norisināsies visos Latvijas reģionos. Šā projekta mākslinieciskais vadītājs un Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atzīst, ka šā darba viens no galvenajiem impulsiem «ir jebkuram mūsu nācijas pārstāvim ārkārtīgi svarīgais notikums - valsts simtgade. Man pašam ļoti svarīgi ir atbildēt uz jautājumu - kas man personīgi ir Latvija? Par to domājot un arī sapņojot par Latviju, man bija pārliecība, ka par Latviju jāstāsta caur reģionu kultūrtelpu, caur reģionu cilvēkiem, caur katru novada īpatnību, respektīvi - jāveido tetraloģija, četru stāstu cikls, kas spēs atbildēt uz daudziem jautājumiem vai vēlreiz apliecinās to, cik mēs esam bagāti savā dažādībā, ka mūsu tautas milzīgais radošais barošanas bloks ir reģioni, nevis pilsētniecisks centrs. Katru reģiona stāstu izrādīsim reģionos, pēc tam pa gredzenu apbraukāsim uz riņķi pa citiem novadiem. Šis projekts nav vienas nedēļas, mēneša, pat gada auklējums, jo tas, kas pašlaik realizējas, ir, moderni runājot, daudzu gadu un apjomīgu izpētes darbu rezultāts. Veidojot katru stāstu, daudz kontaktējāmies ar cilvēkiem, kas veido un balsta katra reģiona kultūrtelpu».

Sigvards Kļava uzsver, ka katra novada stāstam izveidots atšķirīgs saturs, četri atšķirīgi stāsti tiks izstāstīti atšķirīgos žanros - koncertizrāde, lielkoncerts, muzikāla izstāde un kinokoncerts, un žanrs daļēji noteiks saturisko lietu. «Ja atšķiram gan vēstures, gan kultūras karti, tad redzam, ka katram reģionam ir izteikti stāstu veidojošie akcenti,» saka Sigvards Kļava. Projekts Latvijas gredzens tiks izrādīts valstiski svarīgā laikā - ap 4. maiju un 18. novembri, nākamā koncertizrāde Kurzemes gredzens rudenī izskanēs lielkoncertā Pūt, vējiņi!, pēc gada - Vidzemes gredzens realizēsies muzikālā izstādē Kalns uz augšu ies, bet īsi pirms valsts simtgades - Zemgales gredzens izskanēs kinokoncertā Vēstures palos.

Projekta Latvijas gredzens pirmais koncerts būs veltīts Latgalei. Kā zināms, šogad aprit Latgales latviešu kongresa simtgade, vēsturiski nozīmīgajā pasākumā, kas Rēzeknē norisinājās 1917. gada 26. un 27. aprīlī un pirms kura notika plaša tautas manifestācija, tika pieņemts lēmums par apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Sigvards Kļava: «Loģiski, ka mēs savu projektu sākam ar koncertu, kas veltīts Latgalei, jo tas bija ļoti svarīgs impulss ceļā uz valstisko neatkarību.» Koncertā Rakstiem un skaņai, kas veltīts Latgalei, savīsies tautas dziesma un Svētie raksti, piedalīsies etnomūziķi un priesteri, skanēs dzīvās balsis un tiks izmantoti arhīvu ieraksti. Koncertizrādes pamatā ir latgaliešu literāta, grāmatnieka un ievērojamākā Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvja Andriva Jūrdža ar roku rakstītā Kalendāra fragmenti. Koncerta mākslinieciskais vadītājs šā koncerta idejisko vīziju skaidro: «Ejot gadsimtiem, Latgales unikālais kultūras mantojums joprojām uztur dzīvu vienu no tās fenomeniem - tradicionālās muzicēšanas un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, to saplūšanu vienotā mākslinieciskā veselumā. Šis koncerts ir mēģinājums dzīvot tajā kultūrtelpā, ko veido katoliciskā tradīcija ciešā mijiedarbībā ar tradicionālo kultūru, jo tā ir viena no Latgales specifiskām un izteiktām kultūras bagātībām, ka šīs divas kultūras dzīvo nevis katra savā sētā, nevis aizstāv katra savu patiesību, bet dzīvi dzīvo katoliciskās tradīcijas un tradicionālās kultūras kultūrtelpā, tāpēc visa uzveduma pamatā būs divu fenomenu mijiedarbība, arī kopābūšana, respektīvi, baznīcas mūzika skanēs kopā ar tradicionālo mūziku.»

Katram novadam veltīto uzvedumu veidos atšķirīgas radošās komandas, jo katra novada stāstu veido tie, kas «konkrētajā reģionā ir dzimuši, auguši vai arī kur jūt savu piederību». Vienīgais dalībnieks, kas būs visos koncertos, ir Latvijas Radio koris.

Latvijas gredzens divu gadu laikā realizēsies 16 koncertuzvedumos. Katrs no tiem cikliski tiks izrādīts četrās Latvijas koncertzālēs - Latgales vēstniecībā Gors, koncertzālē Cēsis, Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Pagaidām nav paredzēts šo ciklu izrādīt valsts galvaspilsētā, un tam, kā skaidro Sigvards Kļava, ir divi iemesli. «Stāsts par Rīgu pēc savas būtības būtu atšķirīgāks - kā jau visās galvaspilsētās, Rīgā sajaucas un satiekas daudzas kultūras, arī reģionālās, un veido kaut ko tipiski pilsētniecisku, bet šajā projektā stāsts ir par saknēm. Un vēl - šos reģionu stāstus nav iespējams parādīt galvaspilsētā, jo Rīgai nav savas koncertzāles.».

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO