jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Ceturtdiena, 2017. gada 11. maijs
Ar Stradivāri vijoli gar dzimtenes jūru

Inese Lūsiņa, KDi 

Vineta Sareika – viena no Latvijas un pasaules visspožākajām vijolniecēm – gan kā solo māksliniece, gan kā pasaulslavenā Artemis kvarteta un pašas līdzradītā Trio Dali pirmā vijole, kā arī orķestru koncertmeistare muzicējusi neskaitāmās lieliskās pasaules koncertzālēs, bet LiepājasLielajā dzintarā gan uzstāsies pirmoreiz.

Šo piektdien, 12. maijā, viņa tur muzicēs kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri vācu diriģēšanas meistara Luca Kēlera vadībā. Jau nākamajā vakarā, 13. maijā, visi kopā uzstāsies arī Dzintaru koncertzālē vijolnieces dzimtajā Jūrmalā.    

Pēc mācībām Jūrmalā un studijām Parīzē un Briselē kļuvusi par Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa (2009) laureāti, Vineta Sareika strauji izvērsa plašu un daudzpusīgu starptautisko karjeru, kurā apliecinājās gan kā soliste, gan visaugstākās raudzes kamermūziķe un orķestru līdere. Lai cik intensīvi būtu vijolnieces pasaules koncertceļojumi, viņa ar prieku ik gadu uzstājas Latvijā. Patlaban viņas rīcībā ir Antonio Stradivāri 1683. gadā darināta vijole. Uz tās viņa mums abus vakarus spēlēs vienu no vijoļmūzikas zelta repertuāra paraugiem – romantiski saviļņojošo Makša Bruha Pirmo vijoļkoncertu. 

"Ar Bruha vijoļkoncertu pirmoreiz iepazinos agrā bērnībā. Atceros, ka ar šo skaņdarbu daudz braukāju pa konkursiem, ar koncertmeistari Olitu Liepiņu spēlējām to krustu šķērsu un izcīnījām godalgotas vietas. Aptuveni 14 gadu vecumā pirmo reizi to atskaņoju ar orķestri Eirovīzijas konkursa atlasē. Spilgtā atmiņā palikusi tā lidojuma sajūta, sevišķi mutuļojoši grandiozajā pirmajā orķestra tutti. Šodien gan skatos uz šo skaņdarbu citādi nekā pirms 15 gadiem – pavisam citā gaismā parādās dramatisms un rapsodiskais spēks pirmajā daļā, mīlestības un maiguma pilnā lēnā daļa un spriganais fināls," vijolniece stāsta par savām attiecībām ar šo Makša Bruha vijoļkoncertu. Vēsturnieki Maksi Bruhu dēvē par minora meistaru, bet klausītājus viņa mūzika uzrunā ar bagāto iztēli, skaisto vienkāršību un plašo emociju buķeti, kas piestāv romantisma strāvojumam. Tieši tāds arī ir Bruha Pirmais vijoļkoncerts, rakstīts XIX gadsimta slavenajam vijoļvirtuozam Jozefam Joahimam, kurš to novērtējis kā "vācu visbagātīgāko un visvaldzinošāko vijoļkoncertu".

Romantisma aizgrābtība un jauneklīgs tvēriens vācu romantisma mūzikā valdīs arī programmas simfoniskajā repertuārā, ko veido Fēliksa Mendelszona koncertuvertīra Hebridu salas un teiksmainā Skotu simfonija. Fēlikss Mendelszons 1829. gadā pirmo reizi devās uz Apvienoto Karalisti. Redzētais uz 20 gadu jauno komponistu atstājis lielu iespaidu – tā rezultātā tapa abi minētie opusi. Skotijas rietumu daļā atrodas Hebridu salu arhipelāgs ar pārdabiski mežonīgu un skaistu jūras ainavu. Mendelszons savai māsai pēc tam rakstīja: "Lai Tev būtu nojausma, cik neparasti mani ietekmēja Hebridu salas, nosūtu Tev šo partitūru, ko es tur sadzirdēju."

Skotu leģendas un teiksmainās ainavas Mendelszons atbalsojis arī Trešajā simfonijā, romantisma meistardarbā, ko viņš pabeidza jau 13 gadu pēc sava episkā ceļojuma. Zīmīga sagadīšanās: šī koncerta diriģents, Berlīnes Mākslu universitātes profesors Lucs Kēlers ir Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda biedrs un Karaliskās Skotijas Mūzikas un teātra akadēmijas Glāzgovā goda diriģents.

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO