jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Ceturtdiena, 2017. gada 11. maijs
Klarnetista Gunta Kuzmas un pianistes Agneses Egliņas kamermūzikas koncerts

Anete Toča 

20. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē notiks klarnetista Gunta Kuzmas un pianistes Agneses Egliņas koncerts. Programmā – Johannesa Brāmsa un Fransuā Devjēna sonātes, Magnusa Lindberga Acequia Madre un jaundarbs, kura autors ir Alvils Altmanis.

Guntis Kuzma ir viens no Latvijas talantīgākajiem klarnetistiem, un viņa spilgtās interpretācijas novērtējuši gan kritiķi, gan klausītāji. Kopā ar viņu uzstāsies pianiste Agnese Egliņa. Mūziķi jau daudzkārt spēlējuši kopā un apliecinājuši sevi kā izcilu duetu. Beidzamajās koncertsezonās Gunti Kuzmu biežāk redzam kā plaukstošu diriģentu, tomēr mūziķis palaikam joprojām eksponējas arī kā izcils klarnetists.

Jaundarba autors Alvils Altmanis (1950) ir komponists, pieredzējis pedagogs, klarnetists, 25 gadus bijis LNSO mūziķis, pēdējos septiņus gadus – klarnetists un saksofonists orķestrī “Mirāža”. Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā Altmanis saka: “Mani brīvu dara tas, ka nesalīdzinu sevi ar citiem”. Viņa darbu sarakstā ir vokālā un instrumentālā kamermūzika, vokālinstrumentālas kompozīcijas, miniatūras simfoniskajam orķestrim, koncertžanra paraugi (toskait, iespējams, pirmais kontrabaskoncerts Latvijā), mūzika pūtēju orķestrim un bigbendam.

Doma par Klarnetes sonātes komponēšanu Alvilam Altmanim radusies jau pirms gadiem desmit. Zinādams par uzmetumiem, kas laika gaitā radušies, 2016. gada beigās Guntis Kuzma aicina Altmani īstenot ideju līdz galam, un komponists, gan apjauzdams, ka “viegli laiku viņu negaida”, atceras studiju laikus, kad, būdams Romualda Kalsona klases students, sacerējis Obojas sonāti, un ķeras pie darba. “Sonāte uzrakstījās bez īpašām grūtībām, es pat teiktu, ka tapa ar vieglumu. Un tā arī gribējās, ka nost visu tehniski smago, lieko un atstāt tikai nepieciešamo. Labāk esmu tāds, kāds esmu, – patiess, lai nemelotu sev un citiem.”

1891. gadā Johannesa Brāmsa (Brahms, 1833–1897) satikšanās ar izcili talantīgo klarnetistu Rihardu Mīlfeldu rosināja dzīves rudeni sasniegušo meistaru radīt četras brīnišķīgas partitūras – trio klarnetei, čellam un klavierēm, kvintetu klarnetei un stīginstrumentiem, kā arī divas sonātes klarnetei un klavierēm. Visi šie opusi uzskatāmi par kamermūzikas šedevriem ne tikai Brāmsa daiļrades, bet arī visa romantisma laikmeta mūzikas kontekstā. Sonātes ir beidzamie Brāmsa kamermūzikas paraugi, komponēti 1894. gada vasarā Bādišlā, un tās apstiprina pazīstamo pieņēmumu, ka Brāmss pieder pie tiem komponistiem, kam mūža septītās desmitgades tuvošanās atraisījušas īpaši liriskas jūtas. Sonāšu pirmatskaņojuma koncertturneja (muzicēja Mīlfelds un komponists) guva plašus panākumus, taču šķiet, ka pašam komponistam publikas atzinība jau bija vairs tikai patīkams blakusapstāklis. Iespējams, daudz lielāka nozīme bija faktam, ka abas sonātes ļoti patika Brāmsa mūža lielajai mīlestībai Klārai Šūmanei. 20. maija koncertā klausīsimies Sonāti klarnetei un orķestrim faminorā op. 120 nr. 1.

Par franču Mocartu sauktā Fransuā Devjēna (Devienne, 1759–1803) vārds vislabāk zināms flautistiem un plašākam klausītāju lokam tas pasvešs. Devjēns spēlēja flautu, spēlēja fagotu un komponēja; viņš bija kamermūziķis, brīvmūrnieks, orķestra mūziķis, Versaļas pils Šveices gvardu pārstāvis, solists, franču kareivju bērnu mūzikas skolotājs, piecu bērnu tēvs un flautas spēles metodiķis, beidza savu neilgo mūžu gara tumsībā, bet līdz tam dzīvoja kustīgu un krāsu piesātinātu dzīvi. Guntis Kuzma un Agnese Egliņa izvēlējušies Devjēna Otro sonāti klarnetei un klavierēm Mibemolmažorā.

Programmā arī Somijas vitālā modernista, enerģiskas un mirdzošas mūzikas autora Magnusa Lindberga (Lindberg, 1958) opuss Acequia Madre. Te runa par kādu ASV Jaunmeksikas pavalsts apūdeņošanas kanālu, kas tā apbūris komponistu, ka tapusi fantāzija klarnetei un klavierēm.


Klarnetists un diriģents Guntis Kuzma patlaban ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta asistents un JVLMA docents, Koka pūšaminstrumentu klases vadītājs. Bijis LNSO klarnešu grupas koncertmeistars no 2008. gada līdz 2014. gadam. LNSO spēlē kopš 2002. gada. No Sinfonietta Rīga dibināšanas 2006. gadā līdz 2015. gadam – šī orķestra pirmā klarnete. Ar panākumiem piedalījies festivālos un konkursos. Labprāt spēlē dažādos kamermūzikas projektos, daudz uzmanības pievērš laikmetīgajai mūzikai. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Apguvis simfoniskā orķestra diriģēšanu JVLMA docenta Mārtiņa Ozoliņa klasē (bakalaura grāds 2014. gada jūnijā), patlaban studē JVLMA maģistrantūrā pie Andra Vecumnieka. Kā diriģents uzstājies ar Sinfonietta Rīga, Sinfonia Concertante un LNSO.

Guntis Kuzma kā solists piedalījies vairāku klarnetkoncertu pirmatskaņojumos: Kristapa Pētersona “Ligeija”, Alvila Altmaņa Concertino, Riharda Zaļupes Sequenza Transformed, Andra Dzenīša Urban Translated, Mārītes Dombrovskas abi klarnetes koncerti. Veicis virkni solo un kamermūzikas pirmatskaņojumu, to skaitā Alvila Altmaņa Klarnetes kvintets, Rolanda Kronlaka Ice Age, Georga Pelēča “Rundāles kvintets”, Romualda Jermaka miniatūras. Kā diriģents uzstājies ar Sinfonietta Rīga, Sinfonia Concertante, LNSO un Liepājas Simfonisko orķestri.


Agnese Egliņa ir viena no aktīvākajām un daudzpusīgākajām Latvijas pianistēm – ugunīga solomāksliniece, aizrautīga kamermūziķe, iejūtīga koncertmeistare. Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2010 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Pēdējā laikā pianistes koncertdzīvē aizvien aktuālāks kļūst solorepertuārs. Kā soliste viņa uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri, sadarbojusies ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori.

Kopš 2011. gada Agnese Egliņa ir laikmetīgās mūzikas trio Art-i-Shock dalībniece līdzās sitaminstrumentālistei Elīnai Endzelei un čellistei Gunai Šnē. 2017. gadā trio Art-i-Shock nominēts Lielajai mūzikas balvai par izcilu sniegumu kamermūzikā un ir Latvijas Radio 3 “Klasika” rezidējošais ansamblis.

Līdzās aktīvai koncertēšanai Agnese Egliņa veic pedagoga darbu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, strādājot ar studentu kameransambļiem. Pianiste vairākkārt strādājusi ar jaunajiem mūziķiem Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Siguldā, Starptautiskajos meistarkursos Otingenē, vadījusi meistarklases Latviešu mūzikas svētkos Madonā un Starptautiskajos koka pūšaminstrumentu kursos Haveā (Spānija). Kopš 2014. gada vairākkārt sniegusi meistarklases un koncertus Lusakā (Zambija) un Johannesburgā (Dienvidāfrikas Republika).


Biļetes uz koncertu nopērkamas LNB reģistratūrā. Biļešu skaits ierobežots. Vienas biļetes cena – 6 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3 EUR.


 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO