jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Trešdiena, 2017. gada 09. augusts
Pēteris Plakidis (4.03.1947 – 8.08.2017)

 

Tieši savā jubilejas gadā mūs ir atstājis lielākais mūzikas dzejnieks un interprets, kādu pazīstu latviešu komponistu vidū.

Pēc biogrāfijas datiem – arī “visakadēmiskākais”, jo kopš pats sācis  studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tā arī no tās nav šķīries. Kompozīcijas klase, asistentūra ,  profesūra.   Arī vistipiskākais latviešu komponista izglītības un darba ceļš – Dārziņskola, Konservatorija, Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs, iecienīts kino komponists, arī izcilo lellu filmu līdzradītājs.    Un tomēr Pētera Plakida devums ir īpašs, ne ar ko citu nesalīdzināms ne tikai viņa brīnumainā   talanta dēļ, bet arī viņa pilnskanīgās daudzpusīgas dzīves  mūzikā dēļ. Mēs atvadāmies no vesela laikmeta, kurā mākslas brālības saites starp komponistu uz interpretu, starp kameransambļa dalībniekiem, starp dzeju un mūziku, starp dzejniekiem un mūziķiem bija spēcīgākas par jebkuru konjunktūru. Viņš piederēja mūzikas “savējo” laikmetam, kur tikai talants un izpratne bija svarīgi.

Pētera Plakida komponista un interpreta devums ir vienlīdz nozīmīgi. Vai tas būtu viņa paša solo jaunības šedevrā “Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem”, vai instrumentālais kameransamblis ar Ivaru Bezprozvanovu un Eriku Mandatu “Transatlantic trio”, vai neaizmirstamie dueti ar dzīvesbiedri Maiju Krīgenu, kam veltīti skaistākie latviešu dzejas lasījumi: Raiņis, Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Māris Čaklais, Knuts Skujenieks Pētera Plakida mūzikā un klavierspēlē ir atraduši noturīgu un smalku tiltu uz klausītāju.

Kamermuzicēšanas daba –izjūtas smalkums, mīlestība pret detaļām,  iejūtība pret partneriem un mūziku kā dzīvu organismu – ir vadījusi Pētera Plakida komponista domu arī lielajos simfoniskajos darbos un kora opusos. Mūzikai un muzicēšanai Pēteris bija nodevies  gandrīz  pilnībā: “Mans ideāls – kalpošana mūzikai . lai kādās formās tas izpaustos, es ar lielu prieku jūtos kā šīs kundzes kalpone”.

Simfonija korim “Nolemtība” ar Ojāra Vācieša vārdiem ir rakstīta kā laikmeta mesa. Tā nolemtība ir dzīvot un palikt ar savu tautu. Šogad jaunie mūziķi daudz spēlē Pētera Plakida mūziku un es ticu, ka spēlēs joprojām.  Tā ir  mīlestība, kas nepāriet.

Latvijas Komponistu savienības,

Latvijas Kultūras ministrijas,

Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas vārdā

Ingrida Zemzare

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO