jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Pirmdiena, 2018. gada 26. marts
Noticis V Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss

Daina Pormale, LGF vadītāja 

“Laimīgi tie cilvēki, kuriem tuva skaņu pasaule.” Lūcija Garūta

2002. gadā notika pirmais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurs, kas tika veltīts komponistes 100 gadei.

2018. gada 14.martā notika jau V Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss, tas organizēts sadarbībā ar Lūcijas. Garūtas fondu (LGF) un Siguldas novada Domi.

Konkurss pulcēja 65 dalībniekus no 26 Latvijas Mūzikas skolām un Mūzikas un mākslas skolām un Lietuvas.

Ar lielāko konkursantu skaitu piedalījās Rīgas topošie pianistI: Juglas Mūzikas skola(6), Bolderājas Mūzikas un mākslas skola(3), PIKC NMV Rīgas Doma kora skola(3), PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola (2), Augusta Dombrovska Mūzikas skola, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola. Darbīgi Siguldā ieradās konkursanti no visas plašās Latvijas: Visvairāk šādā skatījumā piedalījās, Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” (8), Ikšķiles mūzikas un mākslas skola (6), Salacgrīvas novada Mūzikas skola (5), Smiltenes mūzikas skola (5), Lielvārdes novada mūzikas un mākslas skola (3), Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola (3), Alūksnes Mūzikas skola (2), Amatas novada mūzikas un mākslas skola (2), Ādažu Mākslas un mūzikas skola (2), Birzgales Mūzikas skola (2). Pa vienam audzēknim no: J. Dūmiņa Baldones Mūzikas skolas, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas, Ķekavas mūzikas skolas, Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas, Pilsrundāles vidsk struktūrvienība MM skolas, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas, Sējas Mūzikas un mākslas skolas, Tukuma Mūzikas skolas un Valmieras Mūzikas skolas.

Vērtēja kompetenta žūrija: pianiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Klavieru nodaļas vadītāja Antra Vīksne; pianiste, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Speciālo klavieru nodaļas pedagoģe Sandra Jalaņecka un pianists, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktors, Klavieru nodaļas pedagogs Artūrs Cingujevs. Pedagogiem bija iespēja piedalīties metodiskajā apspriedē kompetentās žūrijas vadībā un saņemt apliecības par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.

MUSICA BALTICA bija gādājusi iespēju iepazīties ar Lūcijas Garūtas skaņdarbu izdevumiem, izveidojot izstādi, kā arī iespēju iegādāties izdevniecības jaunākos izdevumus.

Konkursā dalībnieki tika dalīti trīs grupās: A grupa līdz 9 gadiem; B grupa 10-12 gadi un C grupa 13-16 gadi, atskaņojot dalībnieku vecumam atbilstošus Lūcijas Garūtas skaņdarbus un savas valsts komponista brīvi izvēlētu darbu. Līdzās Lūcijas Garūtas skaņdarbiem uzmirdzēja viņas kādreizējo skolotāju, laikabiedru, bijušo studentu un vēlāko paaudžu – latviešu komponistu gan jau zināmi un pazīstamāki darbi, gan piemirstāki skaņdarbi jaunajiem pianistiem.

Citas krāsas ienesa M. Gapčenko Žurku habanēra. – Pamatā gan iztrūka jaunāko paaudžu komponistu skaņdarbi. – Tie, varbūt, vēl top vai to notis gaida atskaņotājus veikala plauktos?

  • A grupa  bija visapjomīgākā. Klausoties Garūtas skaņdarbu „Vilks un izbiedētie putni” (divpadsmit reizes), nācās secināt cik dažādi var būt vilki. Tāpat dažādie pieci vilki skaņdarbā „Vilciņš zaķi aicināja”... Īpašu izturētību prasa: „Drūma lietaina diena” (bija piecas dažādas dienas), un vecmāmiņas lielā pacietība... , vērpjot „Vecmāmiņas stāsts pie ratiņa” (skanēja četrreiz).

Ir inreresanti salīdzināt viena skaņdarba interpretācijas, taču prieks dzirdēt arī mazāk dzirdētus komponistes skaņdarbus. – Tas tagad, jau labu laiku, ir iespējams pateicoties jau sešiem Garūtas klavierdarbu izdevumiem, ko izdevusi MUSICA BALTICA. Šo izdevumu tapšanā, sevišķi pirmo –

„Latviešu tautas dziesmu apdares”

„Etīdes” un

„Skaņdarbi”

ir jāpateicas pedagoģei Dainai Samtai. - Ieguldīts liels darbs, lai tos visus darbiņus atrastu un apkopotu, jo tie bijuši izkaisīti kā graudiņi pa dažādiem savlaik izdotiem krājumiem, vai pat nav bijuši izdoti, glabājoties dažādos arhīvos.

– Ka tie nav izdoti velti, ka ir vajadzīgi nevien Latvijas topošajiem pianistiem, liecina tas, ka, piem. „Silta, jauka istabiņa" izdota ABRSM (Associated Board of the Royal Schools of Music) izdevusi eksaminācijas darbu krājumu 2013./2014.gadam 4.klasei. Tajā kopumā ir deviņi skaņdarbi klavierēm, A, B un C pakāpes dalījumā. To vidū ir iekļauta arī L.Garūtas tautas dziesmas „Silta, jauka istabiņa” apdare (B 2).  

Vēl šajā izdevumā ir Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti), Viljama Olvina ( William Alwyn), Eduarda Grīga (Edvard Grieg), Emanuela Oriola ( Emmanuel Oriol), Federiko Ruisa (Federico Ruiz) un Poula Rūdersa (Poul Ruders) skaņdarrbi.

Avots : saite

Šajā konkursā šo skaņdarbu gan nedzirdējām.

Bija arī pat pirmatskaņojums (tas gan netika tā pieteikts) - Lūcijas Garūtas skaņdarbs „Rotaļa”. Tas bija ilgi glabājies prof. komponista O.Grāvīša arhīvā! Īpaši ieskanējās arī „Vai priedīte, vai eglīte”. Skaisti skanēja plaši izvērstā „Vec, pelīte, saldu miegu”.

Visās vecuma grupās tika izpildītas divu komponistu -  Arvīda Žilinska (izteiksmīgais „Zaķu maršs”, „Baravikas” u.c.!) un Ilzes Arnes vairākas kompozīcijas.

A grupā tika vēl atskaņots Nikolajs Dauge („Sapņojums”), Romualds Jermaks, Lija Krasinska, Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Ķepītis (izsmalcinātais „Valsis"), Paula Līcīte (jaukā „Deja” un Variācijas par „Es pazinu to putniņu” par tautas dziesmas tēmu), Jēkabs Mediņš, Pēteris Plakidis („Āzītis"), Jāzeps Vītols, Marģeris Zariņš un Jāzeps Mediņš („Gavote”). Jēkabs Graubiņš (siltā „Teici, teici valodiņa” tautas dziesmas apdare), Romualds Kalsons un Vilnis Salaks

B grupa. L.Garūtas Etīdes prasa īpašu izveicību. „Saulē un vējos” nav viegli, tas tika izjusts septiņreiz (!).  - Brīnišķā „Aiz purviem, aiz mežiem saulīte lēca”. Vēl skanēja Mendelis Bašs, Alfrēds Kalniņš, Juris Karlsons, Jānis Norvilis, Jānis Porietis, Ādolfs Skulte, Jānis Ivanovs un Jāzeps Mediņš.

C grupā, līdzās Garūtai (Etīdes !), skanēja Jēkabs Graubiņš (izjustā „Aiz upītes meitas dzied”), Romualds Kalsons un Vilnis Salaks. Jānis Ivanovs, Jāzeps Lipšāns, Georgs Pelēcis (Trīs Prelīdes Nr.2 d moll, Nr.5 c moll un Nr.7 d moll).

Kopumā atkal nācās secināt – cik svarīgi ir pedagogam atrast katram savam audzēknim skaņdarbus, kur viņš varētu rast prieku tos atskaņojot, parādot savas tehniskās prasmes, reizē spēju būt arī daudzveidīgam, parādot dažādas krāsas un šķautnes.

Balvas, ko Lūcijas Garūtas iemīļotajā gaiši zilajā krāsā bija veidojusi  Mākslas nodaļas skolotāja Laura Rostoka, aizceļoja pie 13 labākajiem. (sk.http://www.baltaisfligelis.lv/muzika/lucijas-garutas-konkurss/, Rezultāti).

Konkursa laikā varēja aplūkot „Baltais Flīģelis” Mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstādi „Lūcijas Garūtas mūzikas tēli glezniecībā”. Izteikt arī savu vērtējumu balsojot!

Noslēguma koncertā klausītājus priecēja visu laureātu sniegums.

Sirsnīga pateicība konkursa dalībniekiem, viņu vecākiem un pedagogiem un Mūzikas skolām par sirsnīgo, cītīgo darbu! – Konkurss ir konkurss. Ne visi ir priecīgi... Lai tas, kas nav izdevies tiek tālāk slīpēts un spodrināts, rūdot arī savu raksturu.

Lai kā moto tāļākam darbam ir šim Konkursam izvēlētie Lūcijas Garūtas vārdi –

“Laimīgi tie cilvēki, kuriem tuva skaņu pasaule!”

VI Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss notiks 2020. gadā!

Daina Pormale, LGF vadītāja



 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO