jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Trešdiena, 2018. gada 10. oktobris
Rudens kamermūzikas festivālā spēlēs izcilā čelliste Kristīne Blaumane

 

VSIA “Latvijas Koncertu” rīkotajā Rudens kamermūzikas festivālā klausītājus gaida tikšanās ar izcilo čellisti - “Londonas filharmoniķu” čellu grupas koncertmeistari Kristīni Blaumani, kas spēlēs koncertā “Bēthovena, Debisī un Šopēna sonāšu vakars” 12. oktobrī Mazajā ģildē. Kopā ar pianisti Katju Apekiševu muzikālais ceļojums aizsāksies 18. gadsimta Vīnē ar cerību pilnā un jaunā Bēthovena jūsmu, savukārt Kloda Debisī mūzikā Parīzes kņada iezaigosies ar Fransuā Kuperēna graciozajām vinjetēm. Spāņu poētiskās ainas mūzikā būs jaušamas Gundegas Šmites šūpuļdziesmā.


Pēc veiksmīgiem sadarbības projektiem Lielbritānijā klausītājus Rīgā un Siguldā Kristīne iepazīstinās ar Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolas Klavieru katedras profesori, Maskavā dzimušo Katju Apekiševu.


Klods Debisī Francijas komponistu spožajā saimē parādījās kā spēja, svaiga vēsma. Atšķirīga bija ne tikai viņa skaņu valoda un tonālā domāšana, bet arī idejiskais tvērums, mūzikas valodā atainojot mirkļa emociju sajūtu.

Sonāte čellam un klavierēm reminorā  pieder Debisī vēlīnajiem sacerējumiem. Daudz novatoriska un spilgta saklausāms šajā darbā: pārsteidzoši ritma paterni, negaidīti akcenti un tempa maiņas, seno skaņkārtu lietojums, kā arī daudzveidīga un krāšņa spēles paņēmienu palete čellam.


Gundega Šmite kompozīciju studējusi pie Pētera Plakida, izglītību papildinot Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Somijā, kā arī vairākās meistarklasēs Eiropā. Vēl dzīvojot Latvijā, G. Šmite aktīvi iesaistījusies jauno komponistu meistarklases Ogrē, Siguldā un Madonā, kā docētāja strādājusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī no 2009. gada līdz 2012. gadam vadījusi Latvijas Komponistu savienību.

“Opuss “Spāņu šūpuļdziesma” (Cancion de cuna, 2016) komponēts maniem draugiem un muzikālajiem domubiedriem – pianistei Hertai Hansenai un čellistam Ērikam Kiršfeldam. Vistiešāk mani uzrunāja poētiskā un etnomuzikoloģiski izzinošā lekcija “Spāņu šūpuļdziesmas”. Šūpuļdziesmām, kas tiek dziedātas Ziemeļeiropā, arī Latvijā, piemīt izteikti mierīga un maiga iedaba. To mērķis ir bērna iemidzināšana. Savukārt spāņu šūpuļdziesmas bieži vēsta par briesmām, liekot bērnam miegā bēgt. Trauslais stāvoklis starp nomodu un miegu liek bērnam vēl jūtīgāk uztvert mātes uzburtās ainas, kas bieži ir dzīves smaguma un rūpju piesātinātas”, stāsta Gundega Šmite.


Koncertā skanēs arī poļu izcilā pianista un komponista Friderika Šopēna Sonāte čellam un klavierēm, kas  komponēta mūža pēdējos gados. Šis ir īpašs darbs – viens no pēdējiem, ko Šopēns savas dzīves laikā publicējis, kā arī vienīgā no sonātēm, kas rakstīta kādam citam instrumentam, kas nav klavieres. Darbs iecerēts un veltīts komponista draugam, franču čellistam Ogistam Frankomam; pirmatskaņojumu sonāte piedzīvojusi Šopēna pēdējā publiskajā koncertā Parīzes Pleijēla zālē, 1848. gada 16. februārī.


Tekstu sagatavoja muzikoloģe Inga Žilinska.


Koncerts “Bēthovena, Debisī un Šopēna sonāšu vakars” notiks arī Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” 13. oktobrī pl. 19.00.


VSIA “Latvijas Koncerti” aicina izbaudīt rudens krāsainību mūzikā “Rudens kamermūzikas festivālā” no 11. līdz 20. oktobrim Rīgā, Siguldā, Jūrmalā, Limbažos, Preiļos un Lūznavā. Klausītājus gaida tikšanās ar pianistu Reini Zariņu, klavesīnisti Ievu Salieti, ģitāristu Matīsu Čudaru, Artemis Quartett no Berlīnes, Sinfonietta Rīga un citiem māksliniekiem. Kamermūzikas valdzinājumu varēsim izbaudīt sonāšu vakaros, franču baroka komponistu mūzikā, kā arī Johana Sebastiāna Baha, Jozefa Haidna, Volfgangs Amadeja Mocarta, Fēliksa Mendelszona, Pētera Vaska un citu komponistu skaņdarbos. Festivāla patrons - komponists Pēteris Vasks.


Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome.



Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.


Rinta Bružēvica

“Latvijas Koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste


 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO