jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Norvilis, Jānis (1906.25.01. - 1994.08.09.), diriģents, komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
Dzimšanas vieta: Madonas apriņķa Prauliena.
Dzīves un darba vietas: 1924.gadā dibina Liezeres dziedāšanas biedrības "Imanta" kori. 1927.-1928. - dziedāšanas skolotājs Pļaviņās.
1928.-1935. - strādā Siguldas vidusskolā par dziedāšanas skolotāju, vada Siguldas nodaļas Tautas augstskolas kori.
No 1935. g. darbojas Rīgā - Zemes Spēka, Darba kameras koru diriģents, novada dziesmusvētku virsdiriģents, Darba kameras mūzikas inspektors un Tautas teātra muzikālās daļas vadītājs.
1944. - dodas trimdas gaitās uz Vāciju, kur 1946.-1949. - vada Blombergas latviešu kori.
1950. - pārceļas uz Kanādu, kur darbojas par draudzes ērģelnieku un diriģentu.
1962.-1967. - latviešu dziesmusvētku biedrības Kanādā priekšsēdis. Miris Toronto.
Citi dati: Latvju Enciklopēdijā komponistu raksturo tā: "Norvilis ir vokālās mūzikas komponists, viņa tematikā dominē akcentēti patriotiski motīvi un romantika. Nereti norvilis izvēlējies plašam patēriņam piemērotāko izteiksmes veidu un formu. Svarīgi iecerēti ir viņa t.dz. apstrādājumi, kuru tehniskais izvedums sakņojas Melngaiļa principos. Norviļa instrumentālajās kompozīcijāsbieži daudz saturiska, ilustratīva materiāla, bat maz farmālās mērķtiecības un līniju skaidrības. Daža N. solodziesma pilnīgi pārgājusi tautā (Daugav'abas malas, Svēts mantojums, Piebaldzietes precinieks). Bez tam N. kā pirmais sācis kopt kokles spēli (mazpulkos, dievturos) un nodibinājis kokļu orķestri" (1789. - 1790.lpp.).
Izglītība: pirms iestāšanās konservatorijā kādu laikumācās privāti pie Alfrēda Kalniņa.
1922.-1930. - studijas Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē pie J. Vītola, diriģēšanas klasē pie E. Kupera un G. Šnēfogta un klavieres pie A. Dauguļa.
Darbi
Skatuves mūzika: opera "Kurbads" - J. Kažociņa librets.
Vokālā mūzika: apmēram 130 dziesmas jauktam korim a cappella (oriģ. un t.dz. apdares); "Dieva lauks" - cikls jauktams korim a cappella ar J. Ezeriņa vārdiem, "Senā gadskārta latviešu tautasdziesmās" - krājums jauktam korim a cappella;
mūzika Vienības svētku uzvedumam "Vienota tauta";
apmēram 90 dziesmas un cikls "Trīs kāzu dziesmas" vīru korim a cappella; 30 kompozīcijas sieviešu korim a cappella, 100 t.dz. apdares skolēnu korim; 50 solodziesmas; solodziesmu cikls "Dieva laukos" ar J. Ezeriņa vārdiem.
Instrumentālā mūzika: klavierēm - variācijas "Dziedāj' tautu tīrumā", "Pūt, vējiņi", prelūdija "Vakarā". Ērģelēm - 2 svītas, Sonāte u.c. Miniatūras vijolei ar klavierēm. Opusi koklei.
Vokāli instrumentālā mūzika: "Kā Daugava vaida" - kantāte ar Ausekļa un T.dz. vārdiem; "Latviešu dziesma" - kantāte ar t.dz. vārdiem; "Daugava" - dziedājums trīs daļās jauktam korim un klavierēm ar J. Jaunsaudrabiņa vārdiem.
Grāmatas un publikācijas: Jānis Norvilis // Latvju skaņumākslinieku portrejas. - R., 1930. - 63.lpp.
Kažociņš J. Jāņa Norviļa Kurbads // Archīvs. - XXIX. Skaņumāksla. - Melburna, 1989. - 54.-61.lpp.
Koļeda R. Atvadīsimies no Jāņa Norviļa // Rīgas Balss. - 1994., 9.nov.
Latviešu mūziķi trimdā // Literatūra un Māksla. - 1993., 18.jūn. - 9., 10.lpp.
Norvilis P. Svēts mantojums [sakarā ar komponista J. Norviļa 90. dzimšanas dienu] // Rīgas Balss. - 1996., 26.janv. - 11.lpp.
(Oļģerts Grāvītis)
J. Norvilis guvis ievērību galvenokārt ar vienkāršām, populārā gaumē veidotām kordziesmām un solodziesmām. Strādājis arī ērģeļmūzikas, kantātes, muzikālā teātra u.c. žanros, bijis viens no pirmajiem latviešu kinomūzikas komponistiem. Norvilim nopelni kokles un kokļu ansambļu spēles attīstīšanā, viņš daudz darījis koru kustības organizēšanā, viņa dziesmas skanējušas gandrīz katros latviešu dziesmu svētkos ārzemēs.
Mācījies Latvijas konservatorijā (1922–1930), beidzis kompozīcijas teorijas (1928) un klavierspēles klasi (1930), kā arī studējis diriģēšanu. No 20. gadu vidus strādājis par dziedāšanas skolotāju, intensīvi darbojies par koru diriģentu, veidojis muzikālo ietērpu Rīgas Strādnieku teātra uzvedumiem. Pēc došanās kara bēgļu gaitās (1944) diriģējis latviešu korus Blombergā, Vācijā, no 1950. g. Kanādā, bijis turienes latviešu 1.– 5. dziesmu svētku virsdiriģents (1953, 1957, 1961, 1965, 1970).
Norviļa kordziesmu melodika un ritmika balstās uz visai aprobētām liriskām un himniskām intonācijām, tomēr labākajās dziesmās viņam izdodas izvairītīes no draudošās trivialitātes un pozitīviska emociju izskaistinājuma, un tad tiek sasniegta populāra izteiksme jēdziena labākajā nozīmē.
Kopējais Norviļa kora darbu skaits sasniedz četrus simtus, no tiem gandrīz puse ar folkloras materiāla pamatu. 20.–30.gados viņa darbs ar folkloru ir tikai sākuma posmā. Sekojot Melngaiļa principiem, Norvilis konsekventi izstrādā diatonisma sfēru. Daudz lietodams mīksti disonējošus akordus konsonanšu nozīmē, viņš pamazām izveido savdabīgu lirisku folklorisku kora stilu.

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO