jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







 
Kompaktdiski  
 Konkursi
 Arēna
 ENSEMBLE 2010
 Publikācijas
 LMIC izdevumi
 Kompaktdiski
 Brošūras, katalogi

Brošūras Music in Latvia 2004 CD pielikums

Brošūras Music in Latvia pielikums, kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas laikmetīgās mūzikas interpretiem - Latvijas Radio kori un Valsts kori Latvija, orķestri Rīgas kamermūziķi, ansambli Altera Veritas, kā arī komponistu Maijas Einfeldes, Pētera Butāna, Andra Dzenīša, Marinas Gribinčikas, Indras Rišes, Ērika Ešenvalda, Jāņa Petraškeviča u.c. jaundarbiem.

 

CD Saules lēkts.  Latvian Composers Series

LMIC CD - 2005 - 3

Saules lēkts

Maijas Einfeldes, Andra Dzenīša un Jura Ābola mūzika Latvijas Radio kora un diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa ierakstos.

2002.-2004.gada Latvijas Radio ieraksti.

 

Brošūras Music in Latvia 2005 CD pielikums

LMIC CD - 2005 - 4

Latviešu Simfoniskās mūzikas gadam veltītās brošūras Music in Latvia 2005 pielikums ar Andreja Jurjāna, Jāzepa Vītola, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova, Ādolfa Skultes, Romualda Kalsona, Imanta Kalniņa, Pētera Plakida un Ērika Ešenvalda mūziku.

 

Dubultdisks Symphonia Ipsa

LMIC CD - 2005 - 5/6

Symphonia Ipsa

Latviešu Simfoniskās mūzikas gada izdevums, kura ievadā Arnolds Klotiņš saka: „Šis dubultdisks nav antoloģija, jo tādā būtu jāiekļauj vismaz pussimta komponistu darbi. Tomēr tas, sniedzot ieskatu deviņu komponistu pasaulē, sniedz latviešu simfoniskās mūzikas kondensātu deviņos aspektos."

Diskā iekļauto opusu autori ir Andrejs Jurāns, Marģeris Zariņš, Pēteris Plakidis, Artūrs Grīnups, Jānis Ivanovs, Romualds Kalsons, Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds.

Atskaņotāji: Nora Novika, Rafi Haradžanjans, Pēteris Plakidis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, orķestri Sinfonia concertante un Rīgas kamermūziķi, diriģenti: Leonīds Vīgners, Imants Resnis, Vassily Sinaisky, Normunds Šnē, Andris Vecumnieks, Gints Glinka.

 

CD Winning Music. Award winning compositions by Latvian composers

LMIC 007, 2006

Winning Music

Ar šo disku dokumentējām latviešu komponistu uzvaras starptautiskos forumos - trīs gadus pēc kārtas mūsu skaņraži uzvarēja UNESCO Starptautiskajā komponistu konkursā UNESCO International Rostrum of Composers - gan vispārējā, gan jauno komponistu kategorijā. Tie ir bezprecedenta panākumi Latvijas mūzikas vēsturē, tāpēc disks Winning music dokumentē mūsu komponistu starptautiskos panākumus. Rostrum uzvarētāji ir Ēriks Ešenvalds (2006, 1. vieta jauno komponistu kategorijā), Mārtiņš Viļums (2005, 1. vieta vispārējā kategorijā), Pēteris Butāns (2005, 1.vieta vispārējā kategorijā) and Santa Ratniece (2004, 1.vieta jauno komponistu kategorijā). Savukārt Andris Dzenītis ieguva 1. vietu 2005. gada  Maskavas P. Jurgensona konkursā.

Mūzika skan Latvijas Radio kora, ansambļu Altera Veritas un Ensemble Nove, kā arī kanādiešu grupas New Music Concerts ierakstos. Diriģenti: Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Robert Aitken.

 

CD Native Music. Traditional / Folk / World-Music / LATVIA

LMIC 008, 2006

Native Music

Disks ir visdažādāko folkloras grupu ieskaņojumu kompilācija, un tas izdots, gatavojoties Starptautiskajam Pasaules mūzikas gadatirgum WOMEX 2006, kas notika Seviļā, un kur LMIC pirmo reizi ierīkoja Latvijas stendu. Mūziķu vidū minami Iļģi, Auļi, Patina, Auri, Laiksne, Aīda Rancāne, Margarita Šakina u.c.

 

Brošūras Music in Latvia 2007 CD pielikums

LMIC 010 - 2007

CD Music in Latvia 2007

Ilustrē brošūrā Music in Latvia 2007 skartās tēmas (autorus, atskaņotājvienības). Volfganga Dārziņa, Jāņa Ivanova, Jāņa Petraškeviča, Mārtiņa Viļuma, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga mūzika, Iļģu ieraksts.

 

CD Pop / Rock / LATVIA <2008

LMIC 011, 2008

Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes veidotā izlase iepazīstina ar 18 latviešu solistiem, roka un popgrupām, tostarp - Prāta Vētru, Cosmos, Marie N, Intaru Busuli, Tribes of the City, Melo M u. c. Tādējādi visai uzskatāmi tiek demonstrēta Latvijas pop/rokmūzikas stilistiskā dažādība un mākslinieciskais potenciāls.

 

CD Electronica / LATVIA <2008

LMIC 012, 2008 

Izlase demonstrē plašo spektru, kādā darbojas jaunie Latvijas elektroniskās mūzikas mākslinieki, tādi kā Martinez Gonzalez, NGC-5128, Astrowind, Selffish, Deep-Z un citi. Māra Grīnvalda žanra vēsturiskās attīstības apskats.

 

CD Native Music 2. Traditional / Folk / World-Music / LATVIA

LMIC 013, 2008

Etnomuzikoloģes un Latvijas Radio 3 Klasika redaktores Gitas Lanceres veidotā izlase ļauj iepazīt folkloras ierakstus, kas rodami Latvijas Radio arhīvā. Tie tapuši astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, iepazīstinot mūs gan ar folkloras grupām un etnogrāfiskiem ansambļiem, an arī ar autentiskās folkloras teicējām.

 

CD Jazz / LATVIA <2008

LMIC 014, 2008

Diskā iekļauti īpaši šim izdevumam producēti Latvijas Radio ieskaņojumi, kas sniedz ieskatu gan Latvijas džeza tradīcijā, gan novatoriskajos meklējumos. Raimonda Paula, Māra Briežkalns trio, Intara Busuļa, Patinas, Riga Groove Electro un citu mūziķu priekšnesumu papildina Indriķa Veitnera vēsturisks pārskats.

 

Dubultalbums Latvian String Quartets / Latviešu stīgu kvarteti

LMIC 015, 2008

Instrumentālās saspēles paraugvienība - stīgu kvartets - joprojām ir ļoti populārs un iecienīts ansamblis, tāpēc ceram, ka ar šī diska palīdzību ne tikai aizpildīsim informatīvo vakuumu par latviešu stīgu kvartetiem, bet arī iespējami efektīvi aizsniegsim vēlamo mērķauditoriju - atskaņotājmāksliniekus visā pasaulē.
Tomēr šķiet, ka diskā iekļauto skaņdarbu muzikālā savdabība un stīgu kvarteta žanrā „iekodētā" intimitāte šo disku varētu vērst par jauku un emocionāli bagātinošu sarunu biedru ne tikai profesionāļiem, bet ikvienam klasiskās mūzikas mīļotājam!
Diskā iekļauti deviņu autoru darbi, un kaut arī tas nepretendē uz antoloģijas godu, tomēr parāda latviešu mūziku plašā stilistiskā un hronoloģiskā (1899-2005) amplitūdā.

Veidojot šo izlasi, gribējās sākt ar citādo, sākt nevis ar gadsimtos kultivēto kvarteta mauriņu, bet gan ar lauku pļavu, ar tādu kā naivo mākslu. Tieši tāpēc disku ievada „it kā kvartets" - Emiļa Melngaiļa (1874-1954) Quasi uno quartetto (1946).
Arī Jāni Ivanovu (1906-1983) šajā diskā iepazīstam citādu - vēl ne kā cienījamu 21 simfonijas un triju koncertu autoru, jo tas viss vēl ir priekšā, bet kā ļoti apdāvinātu, romantiski atvērtiem nervu galiem jūtošu mūzikas universa atklājēju. 1. kvarteta tapšanas brīdī (1932) viņam ir tikai 26!
Jāzepa Vītola (1863-1948) Stīgu kvartets Sol mažorā op. 27 savulaik (1899) atklāja latviešu stīgu kvarteta vēsturi un noslēdz pirmo šīs izlases disku. Partitūras titullapā lasāms: Á Monsier M. P. Belaieff. Sanktpēterburgas kupča un mākslu patrona Mitrofana Beļajeva leģendārajās saviesīgajās „Piektdienās", kur valdījis kvarteta kults, Jāzeps Vītols nereti pats ņēmis rokā altu, tādējādi arī viņš piepulcējams itin garajam komponistu - altistu sarakstam (Bahs, Mocarts, Haidns, Bēthovens, Dvoržāks, Britens, Hindemits u. c.). Vītola Kvartetu drīz vien publicēja Beļajeva apgāds un 20.gadsimta sākumā tas bieži tika atskaņots daudzviet Eiropā.
Romualda Kalsona (1936) Stīgu kvartetā (1973) atbalsojas sešdesmitajiem gadiem raksturīgā aizraušanās ar ekspresionismu un Jaunās Vīnes skolas kultivētajām tehnikām - pirmajā daļā tematisma stūrakmens ir sēriju tehnika.
Septiņdesmito gadu jaunie komponisti, viņu vidū Imants Zemzaris (1951), būdami brīvi no iepriekšējās paaudzes „antiromantisma kompleksiem", nāca ar jaunu estētiku un saturu. „Pirms sniega" (1983) nepārprotami postulē - spēks, līdzsvars un prieks rodami tepat blakus, un tautasdziesmas rāmums te simbola vērtē...
„Jaunā folkloras viļņa" ieviesējs latviešu kormūzikā Pauls Dambis (1936) izrādās esam teju visražīgākais latviešu komponists stīgu kvarteta žanrā. Viņa sešu kvartetu kontekstā Piektais (1983) ir visneparastākais, ko, šķiet, apstiprina arī Elvisa Preslija dziesmiņas citāts kvarteta izskaņā.
Maijas Einfeldes (1939) rokrakstu atpazīsim „Skumjās serenādēs" („Trīs dziedājumos mirstošai jūrai") (1993), kur stīgu skanējumu papildina klarnetes tembrs.
Visjaunāko latviešu komponistu paaudzi diskā pārstāv Santa Ratniece (1977) un Mārtiņš Viļums (1974). Viņiem abiem raksturīgi skaņas unikalitātes, sonoriskuma, pašvērtības apliecinājuma iespēju meklējumi. Santas Ratnieces Aragonite (2005) iedvesmojuši Slovākijas alās apbrīnotie aragonīta kristāli, savukārt Mārtiņa Viļuma 2. stīgu kvartets varētu pārsteigt ar to, ka astoņu minūšu laikā tajā tiek izspēlētas veselas četras (tradicionāli?!) daļas, iedvesmojoties no haiku struktūras un tēlainības!

Izlasē iekļauti piecu dažādu stīgu kvartetu ieskaņojumi (ar nelielām pamatsastāva variācijām).
Kopš Latvijas konservatorijas pirmsākumiem (pirmais Latvijas Konservatorijas stīgu kvarteta koncerts notiek neiedomājamā laikā - vien pāris nedēļas pēc Bermontiādes 1919.gada 30.novembrī!) iedibināto praksi gan audzēkņiem, gan profesoriem saspēlēties kameransamblī, šajā diskā demonstrē Jāņa Ivanova 1. stīgu kvartetā muzicējošais Latvijas Mūzikas akadēmijas stīgu kvartets.
Savukārt Latvijas filharmonijas stīgu kvarteta ierakstā skan  Romualda Kalsona Stīgu kvartets.
Imanta Zemzara „Pirms sniega" ieskaņojumā Latvijas filharmonijas stīgu kvartetā jau notikusi paaudžu nomaiņa, un, kad toreizējo pirmo vijoli Induli Sūnu nedaudz vēlāk nomainīja Uldis Viesturs Sprūdžs, seko arī pirmā lielā starptautiskā uzvara - pirmā vieta festivāla „Prāgas pavasaris" stīgu kvartetu konkursā. Tieši tad tika nolemts kvartetu pārdēvēt par Rīgas stīgu kvartetu (1988). Viņu ieskaņoti ir diskā iekļautie Paula Dambja, Maijas Einfeldes un Jāzepa Vītola opusi.
Orķestra „Rīgas kamermūziķi" stīgu kvartets šai diskā dzirdams sev itin netipiskā repertuārā - neviltoti romantiskajā Emiļa Melngaiļa Quasi uno quartetto.
Savukārt visjaunākie - Stīgu kvartets „Diference" atskaņo visjaunāko - gan Santas Ratnieces, gan Mārtiņa Viļuma opusus.

Diskā izmantoti Latvijas Radio ieskaņojumi (1973-2005).

 

Dubultalbums Music for Winds by Latvian composers / Latviešu komponisti pūšaminstrumentiem

LMIC 016, 2008

Music for Winds by Latvian Composers

 

Latviešu komponistu „pūtēju mūzikas" albuma iniciators ir flautists Vilnis Strautiņš, kurš to bija iecerējis kā veltījumu kolēģim, obojistam Vilnim Pelnēnam (1944-2006). Sākotnējā doma bija izdot Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra Pūtēju kvinteta ziedu laikos - 20.gs. septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tapušos veltījumus - Artūra Grīnupa, Pētera Plakida, Pētera Vaska, Imanta Zemzara opusus. Taču tad sāka šķist, ka ar atskatīšanos vien nebūs gana, ka loki jāvērš plašāki.

Tā nu šajā dubultalbumā tiekas divas paaudzes: septiņdesmitajos un deviņdesmitajos debitējušie - gan komponisti, gan atskaņotājmākslinieki. Skolotāji, mācekļi, domubiedri, dažbrīd - kas zina - pat oponenti?

Pirmajā diskā - pirms gadiem trīsdesmit tapuši opusi, otrajā - jau 21. gadsimta skaņu liecības. Un līdzās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pūtēju kvintetam te dzirdami arī klarnešu kvartets „Contraverso" un Rīgas saksofonu kvartets, līdzās disku ievadošajai Viļņa Pelnēna obojas solobalsij - ne tikai flautists Imants Sneibis, obojists Normunds Šnē un klarnetists Guntis Kuzma, bet arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga".

LNSO pūtēju kvinteta pirmais koncerts notika 1975.gada maijā un programmā bija arī Pētera Plakida „Prelūdija un Pulsācija", kas, protams, iekļauta jaunajā dubultalbumā. Arī vēlāk teju ikkatru kvinteta koncertprogrammu rotāja jauns latviešu komponistu opuss - veltījums. Kritiķi nekavējās norādīt uz kvintetam komponētās mūzikas tembrālo krāsu svaigumu, ansambļa lomu sadalījuma oriģinalitāti. Kur nu bez tā - pūšaminstrumenti savu iezīmīgo tembru dēļ patiesi šķiet esam spilgti raksturlomu tēlotāji - katrs tik atšķirīgs, tik īpašs, katrā ziņā ne jau nu otrā plāna spēlētāji vai statisti... Kad satiekas tādi tipāži un raksturi, uzšķiļas spoža tēlainība, iedzirkstas muzikālais teātris, kas atskatu uz latviešu pūtēju kvintetu mūzikas zelta fondu vērš nenoliedzami aizraujošu!

20. gadsimtā novatorisma izpratne mainās paātrinātā tempā, tāpēc likumsakarīgi dubultalbuma otrajā diskā varam vērot, kā deviņdesmito gadu jaunie komponisti (Rihards Dubra, Indra Riše, Rolands Kronlaks, Ēriks Ešenvalds, Santa Ratniece, Marina Gribinčika) par savām atzīst jau atkal gluži citas patiesības, vislielāko interesi izpelnoties 50. gadu avangardā sakņotai estētikai. Bet, protams, ne tikai!

 

CD Native Music 3. Traditional / Folk / World music / LATVIA

LMIC 017, 2008

Ieskats 2008.gada folkloras disku klāstā. Pārstāvēti „Iļģi”, „Vilkači”, „Saucējas”, Ieva Akurātere, Alberts Mednis, Milda Valtere, Latvijas Radio koris un, protams, CD „Vairas dziesmas” centrālā persona – mūsu eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga!

 

CD Music in Latvia 2009

LMIC 018, 2009

Ilustrējot brošūras Music in Latvia 2009 rakstus, diskā iekļauta Santas Ratnieces, Gustava Fridrihsona, Ērika Ešenvalda, Pētera Vaska, Riharda Dubras, Ādolfa Skultes mūzika.

Muzicē Latvijas Radio koris (diriģents Sigvards Kļava), Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga (diriģents Normunds Šnē), Rīgas Jauniešu koris Kamēr..., RIX Klavieru kvartets, Rīgas saksofonu kvartets, Schola Cantorum Rīga, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (diriģents Aleksandrs Viļumanis).

 

CD Native Music 4. Traditional / Folk / World-Music / LATVIA

LMIC 019, 2009

Kompaktdiskā rodami ieraksti no sešiem 2009. gadā izdotajiem tradicionālās /folkloras /world-music albumiem. Muzicē Iļģi, Baļķi, Trejasmens, Auļi, Laiksne, Skyforger, kā arī gruzīnu The Shin Valta Pūces projektā Es arī.

 

CD New Music from Latvia <2009

LMIC 020, 2009

Sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību tapis promocijas disks, kurā iekļauti fragmenti no Marinas Gribinčikas, Ērika Ešenvalda, Gustava Fridrihsona, Ilonas Breģes, Santas Ratnieces, Viļņa Šmīdberga, Jura Karlsona, Riharda Dubras, Anitras Tumševicas, Andra Vecumnieka, Kristapa Pētersona simfoniskajiem un vokāli simfoniskajiem skaņdarbiem.

 

CD Ādolfs Skulte. 5.simfonija. 9.simfonija

LMIC 021, 2009

Komponista simtgadei veltīts izdevums, kurā iekļauti divi no viņa vērienīgākajiem opusiem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Aleksandra Viļumaņa ierakstos.

 

CD Egīls Šēfers. Ziemeļsaule. Latviešu laikmetīgā kamermūzika klarnetei

LMIC 022, 2010

„Patiesībā pasaulē par Latviju zina ļoti maz. Ļaudis bieži jauc Latviju ar Lietuvu, Baltijas valstis ar Balkāniem, un nereti  ir patiesi pārsteigti uzzinot, ka ir tāda latviešu valoda, kas pie tam nemaz nelīdzinās krievu valodai. Kā krietns latvietis, ceļojot un koncertējot plašajā pasaulē, ar lielu entuziasmu atbildu uz klausītāju, draugu un kolēģu jautājumiem par latviešu kultūru, vēsturi, kā arī manam instrumentam radīto mūziku. Arī šī albuma ieskaņošana ir mēģinājums nedaudz vairāk pastāstīt par to, kāda ir mana tauta, tās kultūra, dvēsele. Esmu ļoti laimīgs, ka, būdams mūziķis, varu to darīt, spēlējot tik krāšņu un daudzveidīgu repertuāru. Šajā ierakstā centos parādīt latviešu mūsdienu klarnetes repertuāru no solo līdz pat kvintetam, un to, cik atšķirīga ir skaņražu stilistiskā pieeja šim instrumentam.” Tā jaunā diska anotācijā raksta klarnetists Egīls Šēfers.

Diskā skan Imanta Zemzara, Maijas Einfeldes, Pētera Plakida, Andra Dzenīša, Jāņa Petraškeviča, Mārītes Dombrovskas, Santas Ratnieces, Dainas Molvikas mūzika.

Egīls Šēfers (1978) ir viens no ievērojamākajiem latviešu jaunākās paaudzes klarnetistiem, mūziķis ar izteikti solistisku stāju. Viņa spēle piesaista gan ar augstu tehnisko meistarību, gan ar pārdomātu, līdz detaļām noslīpētu māksliniecisko sniegumu, kurā rodama rūpīga iedziļināšanās mūzikas tekstā, atklājot tā dziļākos slāņus. E. Šēfers ir studējis klarnetes spēli pie Ģirta Pāžes Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur 2001. gadā ieguvis bakalaura grādu. Klarnetes spēlē turpinājis pilnveidoties Stokholmā, Zviedrijā un vēlāk ASV. Būtiska ir arī orķestra mūziķa pieredze, kas gūta Dānijā, kur E. Šēfers bijis Odenses simfoniskā orķestra solo klarnetists. Pašlaik E. Šēfers ir arī dāņu pūšaminstrumentu kvinteta Carion dalībnieks.

CD „Ziemeļsaule” izdevis Latvijas Mūzikas informācijas centrs, pateicoties mecenātes Māras Doles, VKKF un Latviešu kultūras biedrības TILTS atbalstam. Ierakstos piedalās „Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets, pianists Toms Ostrovskis, čellists Ēriks Kiršfelds, altists Kaspars Vilnītis, kā arī Egīla Šēfera kādreizējie studiju biedri – klarnešu kvartets „Contraverso”.

 

CD Native Music 5. Traditional / Folk / World-Music / LATVIA

LMIC 023, 2010 

Izlasē iekļauti „Iļģu”, „Auļu”, „Skyforger”, „Saucēju”, „Laiksnes”, „Baobaba”, Laimas Jansones un „Pūces etnogrāfiskā orķestra” ieraksti. 

 

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO