jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2015. gada 07. aprīlis
Pavasara saulgriežu koncerti Rīgā. Recenzija (fragments)

Rudīte Bērziņa , Laikraksts "Latvietis" 

Pavasara pirmā dienā arī Lielajā Ģildē apmeklēju ļoti atšķirīgu koncertu. Šoreiz Pavasara festivāla Windstream atklāšanas koncerts Maestro – Piano – Rīga. Koncertu atbalsta Rīgas dome, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Profesionālais pūtēju orķestris Rīga. Pūtēju orķestri ar lielu enerģiju diriģēja Kaspars Ādamsons un piedalījās solisti Raimonds Pauls, Ance Krauze, Inga Šļubovska, Daumants Kalniņš un Oskars Petrauskis. Koncertā izskanēja maestro Raimonda Paula mūzika – dziesmas, instrumentālie skaņdarbi, melodijas no teātra izrādēm un kinofilmām. Kad piemin pūtēju orķestri, varētu nākt prātā zaļumballes muzikanti, bet pūtēju orķestris Rīga ir galīgi cita lieta. Kā vārds nosaka – profesionāls. Līmenis nav ne mazāks par simfonisko orķestri. Vispār no iepriekšējiem pasākumiem zinu, ka Latvijā pūtēju orķestri spēlē augstā līmenī un ir ļoti iecienīti. Arī es klausos pūtēju orķestrus ar lielu baudu.

Šinī koncertā mani atkal iespaidoja Oskara Petrauska talants. Jutos izlutināta, piedzīvojot viņu mūziku divus vakarus pēc kārtas. Nevarēju beigt apbrīnot Raimonda Paula spēju 79 gadu vecumā tik raiti spēlēt klavieres. Ar visu to, ka viņš uzstājās ar savām kompozīcijām, kuras viņš būtu neskaitāmas reizes spēlējis, ir grūti iedomāties, ka nākamgad sākumā viņš atzīmēs 80 mūža gadus ar jubilejas koncertu. Esam pieraduši dzirdēt Anci Krauzi un Daumantu Kalniņu dziedādami Paula dziesmas. Tās viņiem piestāv, un izpildījums, kā varējām sagaidīt, bija ļoti labs un publikai pa prātam. Man aizgāja laiciņš pierast, ka operas soliste Inga Šlubovska dzied Paula dziesmas, bet jāsaka, ka viņas izpildījums bija aizraujošs, un viņas balss un šarms bija liels plus šim koncertam.

Mans vienīgais traucējums bija brieduma gados kungs, kurš sēdēja man tieši priekšā kopā ar ļoti jaunu, skaistu sievieti. Viņam mūzika acīm redzot iekustināja zināmas jūtas, un viņš nevarēja beigt glaudīt sievietei gan vaigu, gan matus un skūpstīt rokas, pat lūpas! Varbūt man vajadzēja priecāties par viņu laimi, bet gribējās lūgt viņam piebremzēt šīs aktivitātes koncerta laikā, jo katru reizi, kad skatījos uz maestro, nevarēju neredzēt viņu intīmo nodarbošanos, un tas diemžēl atņēma no mākslinieku snieguma.

Tomēr visā visumā, man patika koncerts un tā labā noskaņa, un, ejot mājās, biju jautrā omā. Latvijā ap šo laiku ir ļoti plaša koncertu, teātru un pasākumu izvēle.

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO