jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2017. gada 28. februāris
LNSO uznesīs klausītājus “Klasikas virsotnēs” ar Pētera Čaikovska populāro Pirmo klavierkoncertu un retāk dzirdamo simfoniju “Manfrēds”

Dagnija Dižbite-Svarinska 

3. martā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina uz cikla “Klasikas virsotnes” kārtējo koncertu, kur šoreiz klausītājus priecēs izcilā klasiķa Pētera Čaikovska Pirmo klavierkoncertu. Solists būs Antons Ļahovskis – daudzu starptautisko konkursu laureāts, Latvijas publikas iemīļots un apbrīnots pianists. Koncerta otrajā daļā – Čaikovska simfonija “Manfrēds”. Diriģents – Eiropā ļoti iecienīts krievu maestro Dmitrijs Ļiss.    


Pēteris Čaikovskis komponējis trīs klavierkoncertus no kuriem slavenākais ir Pirmais klavierkoncerts, kas tapis 1874.–1875. gada ziemā. Sākotnēji bija paredzēts, ka koncerta pirmatskaņotājs būs ievērojamais tālaika pianists Nikolajs Rubinšteins –Maskavas konservatorijas dibinātājs (operas “Dēmons” komponista, Sanktpēterburgas konservatorijas dibinātāja Antona Rubinšteina brālis).

Nav precīzi zināms, vai Rubinšteins bija sākotnējais veltījuma adresāts, taču ir noteikti zināms, ka koncerta klavierversiju Čaikovskis prezentēja Nikolajam Rubinšteinam, un pianista reakcija bija pārsteidzoša – klusums, neviena vārda, un tad skarbu, nesaudzīgu kritisku vārdu plūdi.

Klavierkoncerta pirmatskaņojums notika Bostonā 1875. gada 2. oktobrī – solists bija Hanss fon Bīlovs, kuru atceramies ne tikai kā vienu no 19. gadsimta izcilākajiem diriģentiem, bet arī kā ievērojamu pianistu.

Sanktpēterburgas pirmatskaņojumā diriģenta Eduarda Napravņika vadībā solo spēlēja krievu pianists Gustavs Kross, kurš, pēc komponista teiktā, esot mūziku pārvērtis kakofonijā. Koncerta Maskavas pirmatskaņojumā solists bija Sergejs Taņejevs, savukārt diriģēja neviens cits kā opusa pirmais kritiķis Nikolajs Rubinšteins – nu jau citās domās par šo mūziku.

Simfoniju “Manfrēds” pēc Bairona tāda paša nosaukuma poēmas motīviem Čaikovskis nerakstīja īsti no laba prāta – faktiski viņu piespieda prominentais spalvasbrālis Milijs Balakirevs.

Stāsts īsumā šāds. 60. gadu beigās Krievijā ierodas Bairona apbrīnotājs Berliozs, un Berlioza apbrīnotājs Balakirevs izveido Bairona poēmas versiju, ko tad nu Berliozam atliktu pārlikt mūzikā. Berliozs jau gados un noguris – viņš atsakās. 80. gadu sākumā Balakirevs piedāvā šo sižetu Čaikovskim. Arī Čaikovskis neizskatās necik ieinteresēts. Balakirevs pārstrādā savu literāro programmu, un 1884. gadā Čaikovskis tomēr piekrīt komponēt “Manfrēdu”. Tā kā iecerēts ceļojums uz Alpiem, kur norisinās Bairona poēmas darbība, meistars cer smelt iedvesmu sniegotajās ainavās. Uz Alpiem Čaikovskis gan aizbrauc, taču iedvesmu nesmeļ. Beidzot 1885. gadā viņš mērķtiecīgi ķeras pie darba, un rudens pusē simfonija “Manfrēds” gatava.

Uzreiz pēc pirmatskaņojuma komponists ir sajūsmā, sak, šis esot viens no viņa labākajiem darbiem. Pusgadu vēlāk meistars maina domas – šis darbs ir atbaidošs, un viņš no sirds neieredz to (izņemot pirmo daļu). Ar Čaikovski nereti tā.

“Manfrēdu” dēvē par Čaikovska septīto simfoniju, un, liekas, tikai pārlieku precīzi norādītā programma muzikologiem liek it kā atturēties no tik spēcīga žanra apzīmējuma lietošanas. Ja numurētu citādi, tad šī iznāktu Čaikovska Piektā, sacerēta septiņus gadus pēc Ceturtās.

Pianists ANTONS ĻAHOVSKIS

Antons Ļahovskis mācījies Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas mūzikas skolā sevišķi apdāvinātiem bērniem, pēc tam Sanktpēterburgas konservatorijā pie Aleksandra Sandlera. No 2001. līdz 2004. gadam studējis Trīsvienības mūzikas koledžā Londonā pie Džona Bingema. Maģistra grādu ieguvis Londonas Gildholas mūzikas un drāmas skolā. Doktorantūrā mācījies pie Džoenas Hevilas un JVLMA pie Baibas Jaunslavietes.

Antons Ļahovskis ieguvis godalgas vairākos starptautiskos konkursos, toskait II vietu un Bärenreiter balvu Ņujorkas Young Concert Artist International Audition (1999), kā arī Grand Prix un LNSO simpātiju balvu Jāzepa Vītola V starptautiskajā pianistu konkursā 2008.

Antona koncertģeogrāfija aptver Eiropu un Ameriku, spēlējot solokoncertus un piedaloties Mocarta, Bēthovena, Lista, Čaikovska, Rahmaņinova, Prokofjeva klavierkoncertu atskaņojumā. Viņš koncertējis Londonas Pērsela zālē, Vigmora zālē, Hārlova klaviermūzikas festivālā, koncertciklā Rush Hours Recital Series, Herstvuda fermā (Kenta, Apvienotā Karaliste), Rīgas Lielajā ģildē, Sanktpēterburgas konservatorijas Lielajā zālē un Mazajā zālē u. c.

Eiropas Klavierskolotāju asociācija regulāri aicina Antonu vadīt meistarklases un lasīt lekcijas.

Koncerta diriģents DMITRIJS ĻISS

Dmitrijs Ļiss izpelnījies atzinību kā viens no savas paaudzes labākajiem diriģentiem. Ļiss daudzus gadus vada vienu no Krievijas pašiem labākajiem orķestriem – Urālu filharmonijas orķestri; viņš ir arī “Dienvidnīderlandes filharmoniķu” galvenais diriģents un starptautiskā festivāla Eurasia mākslinieciskais vadītājs.

Diriģents uzstājies ar tādiem orķestriem kā Krievijas Nacionālais orķestris, Maskavas filharmoniskais orķestris, Sanktpēterburgas FO, Bergenas FO, Tronheimas SO, Nīderlandes Radio SO, Igaunijas Valsts SO, Lietuvas Valsts SO, Francijas Nacionālais orķestris, Budapeštas FO u. c.

Dmitrijs Ļiss sadarbojies ar ievērojamiem solistiem, kuru skaitā – Mstislavs Rostropovičs, Gidons Krēmers, Mihails Pletņovs, Andrejs Gavrilovs, Boriss Berezovskis, Jurijs Bašmets, Viktors Tretjakovs, Vadims Repins, Šlomo Mincs, Žils Apaps, Aleksandrs Kņazevs, Natālija Gūtmane, Sergejs Krilovs, Sola Gabeta, Pīters Donahjū, Dmitrijs Baškirovs.

Sadarbojoties ar ierakstu kompānijām Warner Classics, Harmonia Mundi un Mirare, Dmitrijs Ļiss ierakstījis Mjaskovska Sesto un Desmito simfoniju, Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, Hačaturjana Klavierkoncertu. Ierakstīti arī Rahmaņinova klavierkoncerti, Brāmsa Otrais klavierkoncerts (ar Borisu Berezovski), Čaikovska Sestā simfonija un “Frančeska da Rimini”, Rimska-Korsakova “Šeherezade” un “Krievu Lieldienas”.

LNSO koncertciklam “Klasikas virsotnes” izvēlēta devīze “Mūzika visiem”. No romantiskām simfonijām līdz 20. gadsimta šedevriem – šie klasikas hiti iegājuši mūzikas vēsturē kā kases grāvēji un tiek atskaņoti visos kontinentos. Koncertcikls domāts ikvienam ieinteresētam klausītājam, ne tikai pieredzējušiem mūzikas mīļotājiem.

Koncerts “Klasikas virsotnes. Čaikovska Pirmais klavierkoncerts” notiks 3. martā plkst. 19.00 Lielajā ģildē.

Stundu pirms koncerta LNSO gaidīs klausītājus Lielās ģildes Baltajā zālē uz Oresta Silabrieža vadīto “Pirmskoncerta sarunu”, kurā var tuvāk iepazīt vakara programmā iekļautos skaņdarbus un to autorus. “Sarunas” var apmeklēt, uzrādot vakara koncertam nopirkto ieejas biļeti.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.


 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO