jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Ceturtdiena, 2017. gada 02. marts
Jānis Apeinis. Nepaļaujas uz veiksmi

Līga Rušeniece, nra.lv 

«Šis ir piektais iestudējums, kurā es atveidoju Eskamiljo lomu, pagaidām man vēl nav apnicis,» smaidot saka baritons Jānis Apeinis. Šodien Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks Žorža Bizē operas Karmena jauniestudējuma pirmizrāde.

Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Jānis Liepiņš, diriģents Normunds Vaicis, režisore, video koncepcijas autore un māksliniece Marija Eva Sinjerola, scenogrāfs Fabjēns Tenjē, kostīmu māksliniece Yashi, gaismu mākslinieks Filips Bertomē, horeogrāfs Guntis Spridzāns. Titullomu interpretēs Ramona Zaharija vai Mairama Sokolova, Hosē - Dmitrijs Golovņins vai Andris Ludvigs, Eskamiljo - Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis. Franču režisore Marija Eva Sinjerola sava debijas iestudējuma Baltajā namā darbību izvēlējusies «ielikt» lielas metropoles priekšpilsētā, vidē, kas nosprostota ar ēkām un kurā visa vara ir vīriešiem. Jauniestudējumā pirmo reizi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves mīmiskas lomas atveidos hiphopa dejotāji, kas saskaņā ar režisores koncepciju tēlos priekšpilsētu - tās ēkas, sienas, putnus...

Vizuāli efekti un Karmenas neatkarība

Baritons Jānis Apeinis uzskata, ka «Eskamiljo ir ļoti laba loma baritoniem, ļoti efektīga». Pie tā, ka komponisti baritonus bieži vien atstājuši tenoru ēnā, dziedātājs jau esot pieradis, turklāt bieži vien baritoni izpilda «sliktos», un Eskamiljo zināmā mērā tāds ir. «Kad Karmena iemīlas, labi - neiemīlas, bet aizraujas ar Eskamiljo, tad Hosē cieš no greizsirdības, un daudzu acīs Eskamiljo ir sliktais, kurš izjaucis it kā nolemto savienību. Lai gan - zinot Karmenu... Šī sieviete pati nosaka, ar ko viņa draudzēsies, ar ko ne,» tā dziedātājs raksturo savu tēlu.

Šis jau ir piektais iestudējums, kurā Jānis Apeinis atveido šo lomu, un, lai arī mūzika visos ir vienāda, iestudējumi atšķiras. Šajā iesaistīti hiphopa dejotāji, un mūziķis uzskata, ka tieši ar to jaunā versija atšķiras no iepriekšējām, kuros viņš ir piedalījies, jo, protams, grūti izteikt vispārīgus viedokļus par vienu no pasaulē visiestudētākajām operām. Starp citu, 2015./2016. gada sezonā pasaules opernamos bijis 691 Karmenas iestudējums, nospēlētas 3280 izrādes. «Šim iestudējumam noteikti būs sava auditorija, būs priecīgie, būs apbēdinātie, un tie varētu būt tie skatītāji, kas mīl klasiku, bet mūsdienās absolūti klasisku operu grūti uzvest. Man patīk eksperimenti. Ja režisors mani spēj pārliecināt, tad es nepretojos, jo uzskatu, ka mans darbs ir dziedāt, bet par pārējo atbild režisors, un, ko viņš liek, tas mums jādara. Man nav pretenzijas - nepatīk vai patīk, mums jācenšas ideju realizēt dzīvē. Hipsteru bandas... Viss var būt uz skatuves, fons ir skaists un pompozs, bet mani interesē, kā tiks parādīta Karmenas neatkarība, vai vizuālu efektu vārdā netiks upurēts galvenais stāsts,» saka Eskamiljo lomas atveidotājs.

Iespējams, ka šis iestudējums arī varētu piesaistīt jaunu skatītāju paaudzi operai, bet to grūti esot prognozēt. «Mūsdienās operai ir jākonkurē ar parastiem drāmas un citu veidu teātriem, par skatītājiem ir jācīnās. Mākslā ir viss subjektīvi, nevar pateikt, ka skatītāju piesaistīšanas vārdā visi līdzekļi ir atļauti, tāpat kā mīlestībā. Vieni teiks - superīgi un skaisti, citi teiks - es jau to visu redzu ikdienā un uz ielas, kāpēc tas jāliek arī uz skatuves? Mīlas trīsstūri vienmēr bijuši aktuāli... Negribas nodalīt, bet cilvēkiem līdz 60 gadiem šis iestudējums varētu būt saistošs, tādi, kuriem patīk klasiski iestudējumi, viņi, visticamāk, būs neapmierināti.»

Iespējams, tas ir briedums

Jau nākamajā nedēļā taps zināms, vai Jānis Apeinis saņems Lielo mūzikas balvu, kurai viņš pirmo reizi nominēts kategorijā Gada mūziķis, šajā nominācijā viņam kompāniju veido vijolniece Eva Bindere un pianists Reinis Zariņš. «Varbūt kāds no žūrijas locekļiem manā sniegumā ir saklausījis būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Iespējams, šobrīd es liekos cienīgs kandidāts šai balvai, ja reiz ilgu laiku nebiju cienīgs būt tai nominants. Iespējams, kaut kas mainījies. Protams, tas ir patīkami. Dziedāju Igaunijā izrādi, man paziņa atsūtīja īsziņu ar apsveikumu, es sākumā pat apjuku - par ko?» stāsta Jānis Apeinis un atzīst, ka esot priecīgs būt vienā nominācijā ar tik augstas raudzes mūziķiem. «Ja kāds no viņiem kļūs par laureātu, es būšu priecīgs. Es apsolu - man nebūs bēdu, ja dabūs kāds no viņiem, tomēr būšu priecīgs, ja iegūšu es.»

Ar vārdu «briedums» mūziķis arī raksturo savu pašreizējo karjeru. Visiem jau esot jāizcīna sava vieta zem saules, citiem tā nāk vieglāk, citiem - grūtāk. «Ļoti viegli tas nenāk nevienam, neesmu sastapis nevienu, kurš atzītu, ka viņam viss karjerā sanācis viegli. Protams, cits stāsts ir veiksme, ir dziedātāji, kuriem īpaši veicas, un domāju, ka esmu to skaitā. Zinu māksliniekus, kuriem pēc kāda starta konkursā paveras milzīgas iespējas karjerā. Manā gadījumā nevar teikt, ka esmu netīšām dabūjis lomas, visa pamatā ir bijis grūts un sūrs darbs. Tagad dziedu Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā, un, ticiet man, tas ir milzīgs novērtējums - dziedāt Oņeginu Krievijā. Jā, esmu apmierināts ar savu karjeru, sezona ir blīva un piesātināta, es nevaru iedomāties vēl vairāk...

Ir aģentūras, ar kurām es sadarbojos, bet, lai iegūtu lomas teātros ārzemēs, ir jābrauc uz kastingiem, jātērē ievērojamas summas, lai gan iespēja dabūt lomu ir liela loterija. Protams, esmu tādās loterijās piedalījies, pāris man bijušas veiksmīgas, bet... Man liekas, ka dēļ naudas braukt un dzīvot citur nav man piemērots... Labāk aizbraucu kā viessolists un atgriežos. Varu pateikt godīgi - mani apmierina, ka šeit dziedu vadošās lomas, kuras, iespējams, ja aizbrauktu strādāt kādā teātrī Eiropā, man netiktu dotas. Man bija piedāvājums strādāt Austrijā, tur būtu dziedājis maziņas lomiņas... Domāju, ka tas nebūtu labāk, nekā ir šobrīd. Un beidzot arī esmu apmierināts ar to, ko daru. Turklāt es nepaļaujos uz veiksmi, es vairāk ticu - ja labi izdaru, tad mani arī novērtēs. Pasaulē dziedātāju ir daudz, arī labu dziedātāju ir daudz. Dziedāt pasaules teātros, protams, ir skaisti, bet, ja es dziedātu ārzemēs, daudz kas atkristu no manas citas dzīves...»

Hobiju kolekcija

Un ārpus teātra Jānim Apeinim ir daudz hobiju - viņš joprojām spēlē hokeju amatieru komandā Cetra, reizēm kāpj kalnos, vasarās aizraujas ar vindsērfingu, ik pa laikam spēlē tenisu un snūkeru. Mākslinieks mazliet taisnojas, ka ļoti daudzus hobijus viņš jau atmetis, tomēr šie esot tie, bez kuriem viņš nevarot iztikt.

Uz Madonu ciemos pie mammas gan sanākot reti aizbraukt, jo savu tiesu brīvā laika paņem četri studenti Latvijas Mūzikas akadēmijā. «Vieglākais būtu pateikt - es to nedarīšu, jo - priekš kam? Pats esmu daudz mācījies un, ja varu palīdzēt dažiem cilvēkiem, uztveru to kā misiju. Prieks, ka studenti, ar kuriem es strādāju, grib strādāt, grib labi dziedāt, un tas ir ļoti svarīgi,» atzīst Jānis Apeinis. Viņš pats saka milzīgu pateicību vokālajai pedagoģei Margaritai Gruzdevai. «Tieši viņa mani iemācīja dziedāt, un, kad iemāca dziedāt, tad var dziedāt. Man grūti iedomāties, kas būtu, ja Gruzdeva nebūtu mana skolotāja. Par to pat nav vērts domāt. Es pie viņas aizgāju iedomīgs un pašpārliecināts, uzskatīju, ka daudz ko protu, bet viņa mani nolika pie zemes, sāka mācīt savienot divas skaņas - tā mēs sākām. Viņa iemācīja dziedāt, kas, protams, ir pats svarīgākais, tālāk viss notiek, jo - var notikt,» uzskata Jānis Apeinis. Viņa ceļi ar Margaritu Gruzdevu nu jau kādu laiku šķīrušies, bet abi uzturot labas attiecības, un solistam ir jauna pedagoģe Krievijā.

Pēc šīs pirmizrādes viņam paredzētas izrādes Igaunijā un Krievijā, savukārt vasarā esot aizrunāts uz izrādi Francijā. Aktuālā apņemšanās viņam ir aizbraukt ciemos pie mammas. «Tur ir miers, var atpūsties no lielpilsētas skriešanas. Mamma cep visgaršīgākās kotletes. Mēs parunājamies, izstaigājam pa teritoriju, domājam, ko mēs šovasar darīsim. Mēs domājam, bet, protams, darīšu es... Man vispār patīk tā sauktie roku darbi, patīk fiziski pastrādāt, jo tad ir sajūta, ka esi piedalījies. Nevis iedevis naudu, lai kāds cits to izdara, bet rezultātā ielicis arī sevi. Tas laikam man iemācīts no tēva - pat nezinu, ko viņš neprata, visus darbus darīja pats, Var teikt, ka ne viss bija perfektā kvalitātē, bet savs šarms tajā ir.»

Ne tikai pirms pirmizrādes, bet pirms ikvienas izrādes viņam esot rituāls - «paskatos skatuves prožektorā un saku - šo izrādi es veltu tiem skatītājiem, kas ir atnākuši. To man iemācīja kāda slavena aktrise no Dailes teātra».

***

Jānis Apeinis

• Baritons, Latvijas Nacionālās operas solists (kopš 2003. gada)

• Dzimis 1975. gada 14. martā

• Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu (2002) un maģistrantūru (2004) pie prof. Arvīda Imanta Lustes

• Apmeklējis meistarklases pie Rašeles Šulovas (1999), Aksela Bauni (2002), Rolando Panerai (2002) un Toma Krauses (2011). Vairāk nekā 10 gadu vokālo meistarību papildinājis Margaritas Gruzdevas vadībā

• Solista repertuārā ir Eskamiljo loma operā Karmena, Figaro operā Seviljas bārddzinis, grāfs Luna operā Trubadūrs, Lesko operā Manona Lesko, grāfs Almaviva operā Figaro kāzas, Enriko Astons operā Lucia di Lammermoor, titulloma operā Dons Žuans un citas.

• Tiroles Valsts teātrī Insbrukā (Austrija) 2008. gadā iestudējis titullomu P. Čaikovska operā Jevgeņijs Oņegins un 2010. gadā - Karlo Žerāra lomu U. Džordano operā Andrea Šenjē

• Latvijas gāzes Gada balvas operai laureāts kā labākais operas solists (2008, 2011, 2012)

• Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2016 kategorijā Gada mūziķis

• Dzied titullomu Pētera Čaikovska operā Jevgeņijs Oņegins Pēterburgas Mihaila teātra iestudējumā, kas 2013. gadā novērtēts ar Krievijas prestižo teātra balvu Zelta maska

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO