jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Piektdiena, 2017. gada 31. marts
Jūgendstila trakonams uzņem pacientus! Alvja Hermaņa Vīnē iestudētais Parsifāls sašķeļ pirmizrādes publiku

JEGORS JEROHOMOVIČS, KDi 

Vakar Vīnes Valsts operā notikušajā režisora Alvja Hermaņa un diriģenta Semjona Bičkova iestudētās Riharda Vāgnera Parsifāla pirmizrādē kaislības sita augstu vilni – režisoram un diriģentam tika adresēti gan "bū!", gan "bravo!".

Parsifāls ir Riharda Vāgnera pēdējais darbs, viens no operas repertuāra svētumiem, kuram vienmēr ir garantēta pastiprināta klausītāju un vāgneristu uzmanība. Austrijas publika jau sen labi pazīst Alvja Hermaņa dramatiskā teātra izrādes, taču Parsifāls ir viņa debija Vīnes Valsts operā. 

Režisors piedāvājis izaicinošu un provokatīvu operas interpretāciju. Darbība no agrīnajiem viduslaikiem Spānijā pārcelta uz Vīni XIX un XX gadsimta mijā, kad pilsēta bija mākslas un zinātnes laboratorija, kurā notika Svētā grāla meklējumi. Parsifāla varoņi apdzīvo greznu jūgendstila templi: scenogrāfijā, kuras autors ir pats Alvis Hermanis, ir atveidots austriešu arhitekta Oto Vāgnera projektētais komplekss – Vīnes vēsturiskā psihiatriskā slimnīca. 

Alvis Hermanis samazina Parsifāla reliģisko patosu. Viņa izrādē līdzās reliģijai ir medicīna, psihoanalīze un zinātniskā fantastika.Parsifāls kļūst par terapijas seansu, miesas un dvēseles ārstniecības kursu: lielākā daļa operas personāžu (Amfortass, Kundri un Svētā grāla bruņinieki) ir nervu klīnikas pacienti, kurus divi dakteri (Gurnemancs un Klingzors) ārstē ar Vāgnera mūzikas palīdzību un citām metodēm (farmaceitiski preparāti, hipnoze utt.). 

Kādu dienu vāgnerisma kulta pārņemtos trakonama iemītniekus apciemo senas leģendas varonis Parsifāls, kura pavadībā var doties ceļojumā dažādos apziņas līmeņos. Par pacientiem pārvēršas arī operas skatītāji – skaidrs, ka daudziem šis fakts šķiet ļoti kaitinošs. Parsifāla ierādītajā ceļā uz glābšanu mēs satiekam daudzus XIX un XX gadsimta mijas Vīnes kultūras lielmeistarus – Gustavu Māleru, Arnoldu Šēnbergu, Gustavu Klimtu, Egonu Šīli, Johannesu Brāmsu, Pēteru Altenbergu un citus. Izrādē "viesojas" arī Zīgmunda Freida dīvāns, uz tā pirms Parsifāla pavedināšanas mēģinājuma guļ Kundri, kuru hipnotizē Klingzors.    

Vīnes Valsts operas orķestris Semjona Bičkova vadībā skan fantastiski, krāsaini un svinīgi. Izrādē dzied izcili solisti – šis ir spēcīgākais Parsifāla ansamblis, kuru pašlaik ir iespējams dzirdēt. Visskaļākās ovācijas pirmizrādē tika veltītas vācu basam Renē Papem (Gurnemancs). Kundri lomā spoži debitēja zviedru dramatiskais soprāns Nīna Stemme. Titullomu pārliecinoši atveidoja britu tenors Kristofers Ventriss. Amfortasa tēlā iespaidīgi iejutās kanādiešu basbaritons Džeralds Finlijs. 

Jauniestudējuma veidošanā piedalījušies Alvja Hermaņa pastāvīgie domubiedri – kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, videomāksliniece Ineta Sipunova un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis. 

Parsifāls Vīnes Valsts operā skanēs 2., 6., 9., 13. un 16. aprīlī. Tas atgriezīsies repertuārā arī nākamajā sezonā. 

Vairāk par izrādi lasiet ceturtdien, 6. aprīlī, KDi!

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO