jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2017. gada 06. jūnijs
“Rīgas festivālu” atklās orķestris Kremerata Baltica ar kolorītu koncertprogrammu

Rinta Bružēvica, “Latvijas Koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste 

“Rīgas festivāla” atklāšanas koncertā 7. jūnijā Lielajā ģildē dzirdēsim maestro Gidonu Krēmeru, kurš šogad atzīmē savu 70. dzimšanas dienu, un viņa izloloto kamerorķestri Kremerata Baltica, kas šogad svin savu 20. gadadienu. Festivālu orķestris atklās ar kolorītu koncertprogrammu - Roberts Šūmanis uzburs izsmalcinātas Austrumu ainas, leģendārais avangardists Karlheincs Štokhauzens portretēs zodiaka zīmes, bet Gidona Krēmera domubiedrs - smalkās psiholoģijas meistars Leonīds Desjatņikovs skaņās gleznos krievu gadalaikus. Jaundarbu Lignum jubilāriem dāvās Jēkabs Jančevskis - viens no spilgtākajiem latviešu jaunākās paaudzes komponistiem.  


Par savu jaundarbu Lignum Jēkabs Jančevskis atklāj: “Skaņdarbs Lignum ir mana saruna ar kokiem. Tā ne tik ļoti ir verbāla komunikācija, cik drīzāk vēlme ieklausīties, saprast, atklāt. Un mūzika, manuprāt, ir skaists ceļš kā atklāt ko sev vēl nezināmu. Šis skaņdarbs ir mana saruna un vērošana. Par to, kā koku dižie stāvi met savas ēnas, par to, kā tie sarunājas un elpo, par to kā tie klusē.”


Gidons Krēmers ir orķestra Kremerata Baltica dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Būdams tikai četrus gadus vecs, Rīgā dzimušais vijolnieks uzsāka mācības pie sava tēva un vectēva (abi sava laika atzīti mūziķi). Vēlāk bagātīgie sasniegumi prestižos starptautiskos konkursos pavēra Gidonam ceļu uz karjeru, kuras laikā izcilais mūziķis ieguvis visas pasaules atzinību un reputāciju, kā viens no pašiem oriģinālākajiem un izaicinošākajiem savas paaudzes māksliniekiem.

Gidona Krēmera repertuārs ir neparasti apjomīgs – tas iekļauj gan visus klasiskos un romantiskos skaņdarbus vijolei, gan tādu 21.gs mākslinieku kā Heinces, Berga un Štokhauzena darbus. Tāpat viņa interpretācijā dzirdēti vairāku šī laika Krievijas un Austrumeiropas komponistu opusi, starp kuriem daudzi bijuši pirmatskaņojumi vai veltīti tieši Gidonam Krēmeram. Bieži viņa vārds dzirdams kopā ar tādu komponistu kā Alfrēda Šnitkes, Arvo Pērta, Gijas Kančelli, Sofijas Gubaidulinas, Valentīna Silvestrova, Luidži Nono, Ariberta Reimana, Pētera Vaska, Džona Adamsa, Viktora Kisina, Maikla Nīmana, Filipa Glāsa, Leonīda Desjatņikova un Astora Pjacollas vārdiem.

Gidons Krēmers ir ieskaņojis vairāk nekā 120 albumus, no kuriem daudzi guvuši atzinību un atnesuši spožajam interpretam vairākus prestižus, starptautiskus apbalvojumus.

2002. gadā Krēmers kopā ar Kremerata Baltica ieguva Grammy balvu kategorijā “Labākais mazā ansambļa izpildījums” par Nonesuch izdoto CD “After Mozart”. Šis pats albums ieguva arī prestižo ECHO balvu (Vācija).


1997. gadā Gidons Krēmers nodibināja kamerorķestri Kremerata Baltica, lai atbalstītu un veicinātu Baltijas valstu talantīgo jauno mūziķu izaugsmi. Kopā ar šo orķestri Krēmers devies neskaitāmās koncerttūrēs, uzstājies pasaules prestižākajās koncertzālēs. Ar Kremerata Baltica tapuši 25 CD ieraksti. Orķestris sniedzis vairāk nekā 1500 koncertu,  koncertējis vairāk nekā 50 dažādās valstīs, 600 pilsētās, uzstājoties Āzijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā kā arī Eiropā.


“Rīgas festivāls” notiks no 7. līdz 21. jūnijam. Koncertos klausītājus gaida tikšanās ar Ķelnes Radio simfonisko orķestri, ar pasaules atzinību guvušajiem latviešu mūziķiem Egīlu Siliņu un Ivetu Apkalnu. Krāšņās programmās klausītājus priecēs arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbends, Rīgas Doma zēnu koris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” u.c. Koncertos skanēs Antonīna Dvoržāka, Johannesa Brāmsa, Karla Orfa, Pētera Vaska, Gijas Kančeli, Ērika Ešenvalda un citu komponistu mūzika. Jaundarbus dāvās Uģis Prauliņš un Jēkabs Jančevskis.


“Rīgas festivālu” atbalsta Rīgas dome.



Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.


 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO