jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Piektdiena, 2017. gada 09. jūnijs
Komponistam Uģim Prauliņam - 60

Līga Rušeniece, nra.lv 

«Jebkurš cilvēks ir laimīgs, ja pamostoties viņam nekas nesāp, ja viņš spēj pilnvērtīgi domāt un attieksme pret dzīvi viņam ir nevis naiva, bet mīloša. Un viņā ir arī dzīvesspēks,» uzskata komponists Uģis Prauliņš. Īsi pirms Jāņiem, 17. jūnijā, viņš svinēs savu 60. dzimšanas dienu, bet piektdien, 9. jūnijā, Sv. Jāņa baznīcā Rīgas festivāla ietvaros notiks komponista Uģa Prauliņa jubilejas koncerts.

Gaviles

Šajā koncertā programmā iekļauti tikai divi darbi - Lieldienu oratorija Te Deum Laudamus, ko, tāpat kā tās pirmatskaņojumā 2001. gadā, diriģēs Mārtiņš Klišāns, piedalīsies Sinfonietta Rīga, Rīgas Doma zēnu koris un soprāns Inga ŠļubovskaKancēviča. Īpaši šim koncertam ir komponēts darbs Fantāzija Nr. 2 ērģelēm, kura pirmatskaņojums nodots ērģelnieces Kristīnes Adamaites ziņā. Šī koncerta organizētājs ir Latvijas koncerti, arī tā programmas izvēle ir rīkotāju kompetencē, un tā gaviļnieku «brīnišķīgi iepriecina». Komponists vispār varot būt priecīgs, ja viņa darbi kādu interesē un tiek atskaņoti. «Koncerts notiks dievnamā, arhitektūras brīnišķīgā paraugā, ar lielisku akustiku, plus vēl ērģeles, kas ir sava laika dižsintezators, bet akustisks. Tātad - kas var būt labāks par šo? Esmu pagodināts un novērtēju, kā kolēģi mani nolēmuši iepriecināt, atzīmējot manu gadu dekādi,» smaidot saka gaviļnieks. «Tas ir kā labās viesībās - ja ir tosts, tad iedzeršanai uzreiz ir garīgs saturs,» piebilst savulaik prestižajai Grammy balvai nominētais komponists. «Man nepatīk svinēt dzimšanas dienas, jo jubileju rīkošanu es uzskatu par papildu darbu. Man dzīvē pietiek ar gadījuma svētkiem.»

Ar šo koncertu jubilejas svinības nebeidzas, jo tieši viņa dzimšanas dienā - 17. jūnijā, Alūksnes novada Malienas pagasta Ērmaņu muižā, kur viņš saimnieko jau gadus sešus, notiks fotogrāfes Agneses Zeltiņas un mākslinieces Kristīnes Abikas darbu izstādes Bleķa ainavas atklāšana, būs arī koncerts - no Briseles būs ieradies tulks un klarnetists Andris Amantovs un perkusionists Mareks Logins, kas atskaņos variācijas par Pētera Vaska darbu tēmām. «Un es būšu laimīgs izbaudīt brīvību. Nekādu garu galdu nebūs, arī runu ne, jo galvenais fokuss būs uz izstādi un koncertu. Būšu laimīgs šī pasākuma apmeklētājiem atnest ūdeni no akas, protams, arī svinību dzērienu - vīnu,» stāsta Uģis Prauliņš. Pavisam cita komponista daiļrades šķautne būs skatāma un klausāma 5. augustā Alūksnē, kur diriģents Ivars Cinkuss kopā ar vīru kori Gaudeamus atskaņos ciklu Pagānu gadagrāmata.

Bohēma ir jāieprogrammē

«Mūzika rakstās, tikai pašam jābūt ļoti organizētam. Iespējamā bohēma ir gudri jāprogrammē, disciplīnai ir jābūt, nevar bezatbildīgi priecāties par dzīvi. Katra diena jāsāk ar plānotāju,» saka komponists un atzīst, ka viņa darba kalendārs ir pārpildīts, ir daudz pasūtījumu, ieceru un projektu. Nesen viņa kora mūzikas pirmatskaņojums noticis Austrijā, drīz cits jaundarbs korim tiks pirmatskaņots Kanādā. «Neviens veiksmīgs uzņēmums, vienalga, vai tas pats to afišē vai ne, šodien nestrādā tikai Latvijai, un arī komponisti sen neraksta darbus tikai vietējam tirgum. Pasaule ir vaļā. Ja vien nedzīvo kaktiņā ierāvies un negaidi, kad atnāks kāds onkulis...» uzskata komponists.

Vienlaikus ar darbu aiziešanu plašajā pasaulē komponistam komplektā līdzi nāk pienākumi, arī piedalīšanās darbu atskaņošanas pasākumos. Un tad viss atkarīgs no tā, cik ģimene atļauj braukt pa pasauli. «Tā ir nemierīga dzīve,» saka Uģis Prauliņš. Bieži vien viņš, dodoties uz agrajiem rīta reisiem, lidostā satiekot komponistu Pēteri Vasku, kurš arī dodas uz kāda sava darba atskaņošanas koncertu. «Nebraucam atpūsties, bet - strādāt. Tie ir cilvēki, sarunas, pienākumi,» saka Uģis Prauliņš.

Parunāties ar muižu

Pirms gadiem setiņiem Uģis Prauliņš ar dzīvesbiedri Ingu sāka saimniekot vienā no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā - Ērmaņu muižā, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumos pie Igaunijas un Krievijas robežas. Stratēģiskais plāns paredz atjaunot Ērmaņu muižas kungu māju tās vēsturiskajā izskatā un izveidot klasicisma kultūras centru. Tieši tur arī tiek pavadīta liela daļa no brīvā laika.

Muižas atjaunošanas projekts noris jau turpat septiņus gadus, ir izdarīts gana daudz, tomēr darbi nemaz tik ātri uz priekšu neiet. «Kamēr izmēz blusas, savāc pamperus, kas sasviesti upes malā, un citus mēslus, ko parasti neaktīvais vai citos gadījumos aktīvais elektorāts met tieši skaistās vietās... Šī māja ir arhitektūras piemineklis, un tas nav ātrais projekts - atnācu, ieraudzīju, uzvarēju. Galvenais jautājums - kā ar to rīkoties? Tēlaini runājot - ēkai pašai jāpaprasa, ko tā gribētu, lai tajā dara,» uzskata Uģis Prauliņš. Jau kādu laiku tur tiek rīkoti dažādi pasākumi, bet galvenais akcents tiek likts uz muzicēšanu.

«Koncerti bijuši dažādi, bet galvenais - tajos skan akustiska mūzika bez jebkādu pastiprinātāju izmantošanas. Uz mūsu koncertiem nāk cilvēki no vietējā ciema, ar kājām pāris kilometrus, brauc no Rīgas un citām vietām. Turklāt ierasts, ka mākslinieki atbrauc, nospēlē, iekāpj mašīnā un aizbrauc, bet pēc mūsu pasākumiem visi uzkavējas, uzēd zupu, parunājas. Socializēšanās ir ļoti vajadzīga, jo īpaši vietā, kur atrodas šī muiža, lai nebūtu sajūta, ka esi tādā nostūrī, kur pat netek cauri ūdens.»

Desmito tiesu sabiedrībai

Laiks, kad Uģis Prauliņš bija aktīvi iesaistījies dažādās sabiedriskās organizācijās, ir pagājis uz neatgriešanos. Par Komponistu savienības priekšsēdētāju kļuvis tāpēc, ka gribējis mainīt radošajā savienībā vēl no padomju laikiem saglabāto sistēmu. Tā kā nostrādājis vairākus gadus, izdevies arī daudz ko mainīt, bet pārāk iesēsties tur nav gribējis. «Mēs ļoti grēkojam pret savu tautu, ja iesēžamies kādā amatā. Jo teiksim tā - divi gadi ir laiks, lai apgūtu jomu, četri gadi - jau diezgan daudz izdevies paveikt, ar sešiem gadiem gan pietiek, lai nāk jauna paaudze. Uzreiz pēc manis Komponistu savienību vadīja Gundega Šmite, kas pārstāvēja paaudzi, kas par mani jaunāka 20 gadus,» saka Uģis Prauliņš.

Darbu sabiedrības labā viņš salīdzina ar visiem tik labi zināmo desmito tiesu, kad 10 procenti no nopelnītā ir jāziedo sabiedrībai. Jo ir jāspēj būt pateicīgam par to, ko, dzīvojot šajā sabiedrībā, cilvēks ir ieguvis, un jāspēj atdot tai atpakaļ, ja ne ar naudu, tad ar zināšanām un prasmēm. «Pasaules biznesā ir viens saprātības likums - viena desmitā daļa jādod sabiedrībai. Desmitā tiesa - tā ir pateicība par to, ka esi bijis veiksmīgs, un tā ir laba sajūta, ka spēj kaut ko dot sabiedrībai. Sabiedriskais darbs ir kā desmitā tiesa, bet laikā, kad biju aktīvi iesaistījies sabiedriskajās organizācijās, tik nezināju šo teoriju.»

Ko vēl vairāk vajag?

«Vīns, ēdiens, mūzika, mīlestība, ģimene, draugi - tas viss man ir, ko vēl vairāk vajag?» saka Uģis Prauliņš. «Iespējams, vairāk vajadzētu padomāt par sportisku dzīvesveidu. Es uz sporta zāli neeju, bet vajadzētu, jo tas radina pie dzīvības. Mana sporta zāle ir dārza darbi.»

Uz komponista dzimšanas dienas svinībām Ērmaņu muižā tiek gaidīts ikviens, jo tur notiks publisks pasākums - izstādes atklāšana un koncerts. Par 60 gadu sliekšņa pārkāpšanu viņš izsakās filozofiski: «Jaunībā ir daudz vilinājumu, bet šajā vecumā ir spēja to vīna kausu dzert saprātīgāk, maziem un skaistiem malciņiem, pie katra malka aizverot acis, un pateicībā.»

Komponista jaunākā meita Sniedze iet savu vecāku pēdās - savulaik apguvusi flautas spēli, šopavasar klajā nāca viņas otrais studijas albums. «Sniedzei ir savs ceļš, sava auditorija. Reizēm jau es izdaru piezīmes, pasaku to ietērptā vai neietērptā veidā, bet es jau zinu, kā ir tad, kad kāds māca... Vecākā meita Paula pēc sirds aicinājuma ir literāte. Varu nedaudz pakaisīt pelnus uz galvas, ka Paulu nenoturēju mūziķa vagā, nespiedu turpināt apgūt vijoļspēli, apzinīgāks tēvs tā būtu darījis. Meitas skolotājs man pārmeta, ka es vieglprātīgi attiecos pret meitas talantu, vajadzējis piespiest, bet - talants nav vienas dienas jautājums, tas ir ceļš, un nekad jau nevar zināt, kā ceļš attīstās.»

***

Uģis PRAULIŅŠ

• Komponists

• Dzimis 1957. gadā

• Precējies, meitas Paula (33) un Sniedze (25)

• Absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Mūzikas akadēmija) diriģēšanas (1982) un kompozīcijas klasi (1989)

• Darba pieredze: komponists un producents Cinevilla (1999-2000), producents un aranžētājs Red Bus studijā Londonā (1997-1998), komponists un producents reklāmas aģentūrās (1993-1995), skaņu režisors Latvijas Radio (1981-1986) u.c.

• Albums Pagānu gadagrāmata saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu nominācijā Labākais tautas mūzikas albums (1999), Odi Et Amo - nominācijā Gada ieraksts (1999)

• Izvirzīts prestižajai Grammy balvai par skaņdarbu Lakstīgala korim un blokflautām (2012), par šo darbu saņēmis prestižo Echo Klassik balvu (2015)

• Bijis Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs (2004-2009) un Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs (2008-2011)

• 20. gs. septiņdesmitajos gados spēlējis grupā Salve, astoņdesmitajos gados - dibinājis grupu Vecās mājas

• Sadarbojies ar Rīgas Doma zēnu kori, Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori, Latvijas Radio kori, kori Latvija, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, postfolkloras grupu Iļģi u.c.

• Rakstījis mūziku filmām Baiga vasara, Drosme nogalināt, Kaķīša dzirnavas, Velniņi, Rūdolfa mantojums u.c.

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO