jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2017. gada 13. jūnijs
Atbilde nāvei skan: Dzīvība!

Inese Lūsiņa, KDi 

Šogad aprit 76 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Jau septiņpadsmito gadu fondsSibīrijas bērni aicina pieminēt uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus. Sibīrijas ekspedīcijās meklēti tur palikušie latvieši un piemiņas vietas, tapušas dokumentālās filmas, izdota grāmata Sibīrijas bērnilatviešu, krievu un angļu valodā. Ik gadu tiek rīkotas konferences, zīmējumu un sacerējumu konkursi, ikvienam bez maksas pieejams koncerts Aizvestajiem.

Skalbes lirika un rekviēms 

Latviešu mūzikas programmā Aizvestajiem Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas izpildījumā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā 14. jūnijā plkst. 19 pirmatskaņojumu piedzīvos Riharda Dubras un Andreja Selicka jaundarbi. Selicka atbilde traģiskajiem notikumiem ir skaņdarbs Dzīvība korim, ērģelēm, trombonam un sitaminstrumentiem, tekstā liekot satikties Kārļa Skalbes dzejolim un sakrālam pareizticīgo dziedājumam – emocionālai lirikai un objektīvai sakrālajai patiesībai.    

Nākamās dzīves sēkla  

"Deportācijas bija milzīga traģēdija, krahs. Par upuriem kļuva nevainīgi cilvēki, taču, ja uz to skatās no garīgā viedokļa, – upuris iesēj nākamās dzīves sēklu. Viņi ir cietuši par mums tāpat, kā par mums cieta Jēzus Kristus." Tieši tāpēc Andrejs Selickis izvēlējies šos it kā nesavienojamos tekstus – dzejas liriku un sakrālo himnu. 

"Kārļa Skalbes dzejolis, Latvijas lirikas pērle Starp divām mūžībām, vēl pirms kāda laika bija stabils kapu gabals, ko lasīja runātāji bērēs, bet tas ir ārkārtīgi smalkjūtīgs, delikāts, daiļš šedevrs. Dzejnieks savā smalkjūtībā pat nenosauc nāvi vārdā, tikai apcer cilvēka mūžu un likteni, kura pārestībā var tikt ierauts jebkurš. Dzejolis ir ļoti dziļi personisks, intīms. Tas arī nevar būt citāds, jo pauž savu cilvēcisko attieksmi pret to, kas cilvēkam nemaz nav aptverams," komponists atzīstas, ka jau sen ilgojies komponēt šo Skalbes dzejoli. 

Sakrālā vertikāle

Sadalījis muzikālo materiālu antifonā – sievas dzied Skalbes dzeju, vīri – garīgo tekstu –, komponists pats bijis pārsteigts, kā šķietami nesavienojamais savijas un saplūst kopā.

"Tur, kur cilvēciskais ir vājš, sakrālais to paceļ, pietur un palīdz. Brīžiem ir sajūta, ka pats Dievs, ciešot līdz ar mums, stājas lēģerī pie sienas. Veidojas dievišķais līdzpārdzīvojums, sakrālais kļūst it kā subjektīvs. Savukārt Skalbes apgarotais pants iegūst sakrālo objektivitāti un skan līdzīgi Jēzus rečitatīviem Baha pasijās."

Ar nolūku izmantots arī senās, sakrāli rituālās gājiena dejas pavanas ritms, kuru baznīcas svētku procesijās uzsvēra bruņinieku godasardze. Tad spēlētas arī obojas, tromboni un bungas. Jaundarbā zīmīgi ieskanas himnas Dievs, svētī Latviju! sākums – minorā, taču vainagojums apliecina dzīvību – ar Latvijas himnas citātu mažorā un Tuba mirum apvērsumu uz augšu.

"Galvenais – ka esi īsts un dzīvs. Cenšos rakstīt savu mūziku kā tautasdziesmu – kaut ko tik ļoti sinkrētisku un arhetipisku. Necitēju, viss ir vienotā kodā. Garīgā folklora ir vienīgais arhetips, kurš ir spējīgs izdzīvot cauri gadu simtiem – adaptējot, pietuvinot mūsu izpratnei un valodai. Šo arhetipu es meklēju. Man ļoti patīk askēze – mūzika bez emocionālās gardēdības. Mūzika, kurā ir vertikāle – šaura, bet bezgalīgi augsta. Protams, ikviens darbs ir tikai sapnis par to, bet arī ceļš."

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO