jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Trešdiena, 2017. gada 14. jūnijs
Jānis Erenštreits: Galva un rokas dotas darīšanai

Līga Rušeniece, nra.lv 

Sestdien, 17. jūnijā, tieši savā 75. dzimšanas dienā, uz jubilejas koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā aicina diriģents un pedagogs, viens no zēnu koru kustības pamatlicējiem, Rīgas Doma kora skolas izveidotājs Jānis Erenštreits. Vienlaikus šis pasākums būs arī atvēršanas svētki viņa sarakstītajai grāmatai Kroņu pinējs par Jāni Cimzi.

Jubilāra dzimšanas dienas pasākumā piedalīsies gan viņa kādreizējie audzēkņi, nu jau kolēģi - ne tikai Latvijā vien labi pazīstami mākslinieki, gan domubiedri. Koncertā piedalīsies Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, absolventu vīru koris, Raimonds Pauls (klavieres), Jānis Šipkēvics (balss), vokālā grupa Framest, Jānis Pelše (ērģeles) un aktieris Gundars Āboliņš. Diriģenti: Mārtiņš Klišāns, Valdis Butāns, Jānis Ozols, Sigvards Kļava, Romāns Vanags, Ārijs Šķepasts, Mārtiņš Ozoliņš, Māris Sirmais, Jānis Liepiņš, Edgars Račevskis un Ints Teterovskis.

Cimzes faktors

«Savu jubilejas svinēšanu attaisnoju tikai ar to, ka esmu pabeidzis rakstīt grāmatu par Jāni Cimzi. Ar Cimzi esmu tā saaudzis, ka nu jau es jūtos kā cilvēks, kam vecumdienās ir noticis ģimenes papildinājums,» pasmaida Jānis Erenštreits. Diriģents atzīst, ka ilgu laiku šaubījies, vai rakstīt grāmatu, vai šis darbs kādam maz vajadzīgs, bet tad izlēmis, ka tas pašam vajadzīgs kā pašapliecinājums. Interese par pedagogu, tautas dziesmu vācēju, ērģelnieku, latviešu kora mūzikas pamatlicēju un profesionālās mūzikas aizsācēju Jāni Cimzi (1814-1881) viņam radusies pirms dažiem gadiem. «Manā jaunībā viņš tika pamatīgi pelts un rāts, un tad viņu lēnām reabilitēja, tai skaitā mūsu muzikoloģijas spice. Kad pirms dažiem gadiem tuvojās Cimzes 200. jubileja, es gribēju uzrakstīt aizstāvības rakstu viņam, lai gan viss viņa mantojums ir izcila liecība, pie tā nekas nebūtu piebilstams, un bez viņa pirmie latviešu Dziesmu svētki nebūtu bijuši tik latviski, kādi tie izvērtās.»

Diriģents uzskata, ka Jāņa Cimzes bērnību var apskaust - abi vecāki bijuši ļoti mērķtiecīgi un uzņēmīgi, savam pirmdzimtajam dēlam gribēja nodrošināt ļoti labu izglītību, turklāt ģimene bijusi salīdzinoši turīga. «Cimzes tēvu, kurš Raunā ienāca no Smiltenes, novērtēja tādā veidā, ka viņu iecēla par pusmuižas pārvaldnieku. Vecākiem bija iespējas iegādāties mazas ērģelītes, vecaistēvs sarūpēja vijoli, un sagadījās tā, ka viņš pats bija ļoti atvērts mūzikai,» stāsta Jānis Erenštreits.

Vidzemes mācītāju sinode Jāni Cimzi izvēlējās par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju un nosūtīja viņu uz Vāciju sagatavoties šim amatam. Viņš mācījies Vācijā, Veisenfelsas skolotāju seminārā un vēlāk papildinājās Berlīnes universitātē, apceļoja Vāciju, Šveici, Austriju un Itāliju, kur iepazinās ar tā laika modernākajām skolotāju izglītības metodēm. No 1839. līdz 1849. gadam Cimzes vadīja Vidzemes skolotāju semināru Valmierā, pēc tam līdz pat 1881. gadam Valkā. «Cimze katru gadu Turaidā rīkoja skolotāju konferences, mūsdienu valodā runājot - rūpējās par viņu tālākizglītību. 1869. gadā viens no viņa skolniekiem - Jānis Bankins, kurš strādāja Lielvārdē, nāca ar ierosmi, ka vajadzētu latviskot vācu dziesmas, salikt tās vienā krājumā, lai būtu ko dziedāt, ka arī latviešu tautas dziesmas vajadzētu pierakstīt un sūtīt Cimzem, uzticēt viņam tās apdarināt. Nākamajā vasarā skolotāji ierosināja, ka krājumu varētu nosaukt Dziesmu rota, kurā sadaļā Dārza puķes būtu apkopota ar cittautu koru mūzika, bet sadaļā Lauku puķes - latviešu tautas dziesmu apdares koriem. Krājums nāca klajā 1872. gadā, izvērtās par izcilu notikumu un kļuva par pamatu latviskai dziedāšanai. Tolaik Latvijas teritorijā strādāja ļoti daudz cimzēnu jeb Cimzes vadītā semināra absolventu, Vidzemē bija sākusies vērienīga koru kustība, daudzi jau pulcējās novadu dziesmu dienās,» stāsta Jānis Erenštreits. «Koris bija vieta, kur satikties, socializēties, gūt arī kaut ko sirsniņai... 1872. gadā klajā nākusī Dziesmu rota dziedāšanas procesu paātrināja, dziedāšanas svētki jau bija notikuši daudzviet apriņķos, un loģiski, ka 1873. gadā saorganizējās Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.»

Savā jubilejas koncertā diriģents trīs reizes stāsies kora priekšā un diriģēs, kā viņš uzskata, trīs simboliskas dziesmas - Raimonda Paula dziesmu ar Viļa Plūdoņa vārdiem Bij’ manā somiņā, Alfrēda Kalniņa ar Kārļa Skalbes tekstu Šurp, brāļi! un Raimonda Paula un Jāņa Petera Ai, brāli, manu mazo brālīti!.

Palīdzēt talantam

Jau ilgāku laiku sava lolojuma - Rīgas Doma kora skolas - vadības grožus viņš nodevis citās rokās, nu skolā ir izglītības metodiķis, un šo amatu atzīst sev par labu un piemērotu. «Man skolā uztic lietas, kas man ir pa prātam. Piemēram, meistarklašu organizēšanu, to saturisku piepildīšanu. Tā lieta mani vienmēr ir interesējusi - kaut ko jaunu ieviest skolā, tālākizglītībā palīdzēt skolotājiem. Ar prieku šo darbu daru. Es uz visu, kas skolā notiek, varu skatīties no malas, bet tas nenozīmē, ka es kā ēna klīstu, klaiņoju pa skolu kādam pa pēdām. Mehānisms ir iedibināts tik sekmīgi, ka man nav jāraizējas,» atzīst Doma kora skolas pirmais direktors. «Cimze vienmēr uzskatīja - ja skolotājs talantam vēl piepalīdz, nevis no malas noskatās, kā viņš ķepurojas, tad talants iegūst divkāršu spēku attīstībai. Es šo Cimzes teikto tikai nesen izlasīju, bet savā dzīvē esmu vadījies pēc tāda paša principa - ir pretimnākšana jāizrāda talantam un jāsagādā apstākļi, tas attīstītos. Protams, bez darba talants izčūkst un pazūd lielajā masā.»

Arī Rīgas Doma zēnu kora vadības groži jau krietnu laiku ir Jāņa Erenštreita audzēkņa Mārtiņa Klišāna rokās, bet tas nenozīmē, ka viņam darbu trūktu. Divus gadus viņš bijis Lielās mūzikas balvas žūrijā, un tā patiešām esot pamatīga slodze, jo uz koncertiem jāiet gandrīz vai katru otro dienu. Kur nu vēl bijušo audzēkņu aicinājumi apmeklēt pasākumus ar viņu piedalīšanos... «Koncertdzīve lielā mērā balstās uz mūsu skolas bijušajiem audzēkņiem, mēs ar sievu ar prieku saņemam ielūgumus, un katru nedēļu notiek kāds pasākums, kur mani aicina mani bijušie audzēkņi, ir ko dzirdēt, ir ko no jauna baudīt,» saka Jānis Erenštreits.

Neprognozējami starp savējiem

Par savas vārda dienas svinēšanu nākamajā nedēļā vēl nav bijis pat laika padomāt, visticamāk, tā notiks vistuvāko radu saimē. «Noteikti tikai ar savējiem, radu pulks nekad nav prognozējams, bet visi mīļi gaidīti. Jāņus es neuzskatu par maniem monopola svētkiem, jo tajos visi ir vienlīdzīgi, un es gribu, lai tajos visi vienlīdz labi justos, ap mani nav jāluncinās vai kā citādi jāizpaužas. Es gribu būt viens no svinētājiem, kuram nav lielākas tiesības kā visiem pārējiem,» saka Jānis Erenštreits.

Rakstu darbos padomā jau ir vairākas tēmas, kas kņudina un nedod miera, bet pagaidām tās netiks publiskotas. «Savā vecumā es vairs nevaru atļauties solīt un nepildīt, maniem vārdiem jāsaskan ar darbiem. Pirmām kārtām ar rakstīšanu es atņemu laiku savai ģimenei, es kļūstu mazāk runīgs, reizēm es redzu cilvēkus sev apkārt, pat skatos acīs, es viņus dzirdu, bet nesadzirdu, jo esmu iekšā tēlā... Dažkārt es pa sešām septiņām stundām no vietas esmu rakstījis. Pagājušajā vasarā biju diezgan nerunīgs, šajā vasarā es gribētu daudz laika veltīt mazdēliem, gribētu ar viņiem visādas fiziskas aktivitātes - ar riteņiem, ar autiņiem...»

Iespējams, ka taps arī diriģenta atmiņas par bērnību, kas pavadīta lībiešu krastā. Bet viņš skaidri zina, ka tās nekādā gadījumā netiks rakstītas par viņu pašu, bet gan par «lībiešu tēmu». Lai vai kā, bet kādam darbam noteikti ķeršoties klāt. «Es nervozēju, ja neko nedaru. Līdz piecām minūtēm varu nosēdēt jūras krastā, bet ne vairāk, jo mani kaut kas dzen uz priekšu. Pieņemu, ka ar mani noticis tā - galva un rokas dotas darīšanai...»

***

Jānis Erenštreits

• Diriģents un pedagogs

• Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Miķeļtornī

• Precējies, divas meitas un trīs mazdēli

• Absolvējis Ventspils mūzikas vidusskolu (1960), Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (1970) un asistentūru (1973)

• Bijis Rīgas pionieru pils kora Rīga kormeistars (1967. - 1970.), Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora diriģents (1969. - 1994).

No 1994. līdz 2010. gadam - Rīgas Doma kora skolas direktors

• Ilggadējs Valkas rajona virsdiriģents, Latvijas zēnu koru salidojumu virsdiriģents, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, piecu starptautisko zēnu koru festivālu Rīgas Doms mūzikas direktors

• Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (1997)

resursi www

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO