jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Atlasīt
 
Otrdiena, 2018. gada 06. februāris
Notiks latviešu kamermūzikai veltīts koncerts

 

2018. gada 1. februārī Tukuma mūzikas skolā un 6. februārī Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis, skanēs latviešu kamermūzikas koncerti. Tos atskaņos LNO soliste Kristīne Gailīte (soprāns) un pianiste Dzintra Erliha. Programmā J.Mediņa, L.Garūtas, J.Zālīša kompozīcijas. Ieeja brīva.

Koncerti notiks ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kristīne Gailīte (www.kristinegailite.com) absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas Lilijas Zilveres klasi (1998) un maģistrantūras Anitas Garančas klasi (2003). Vokālo meistarību papildinājusi Alessandro Paljaci meistarklasēs Kristiansannā, Norvēģijā (2004) un Oliveras Miljakovičas meistarklasēs Vīnē, Austrijā (2008). Kopš 1998. gada ir Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste. Kopā ar LNO trupu viesojusies Taivānā, Somijā, Meksikā. Kā viessoliste Savonlinnas operfestivālā Somijā dziedājusi Olimpijas lomu Ž.Ofenbaha operā Hofmaņa stāsti (2005). 2006. gadā debitējusi Krievijas Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā Nakts karalienes lomā V.A.Mocarta operā Burvju flauta (diriģents Tomass Zanderlings). 2007./2008. gada sezonā dziedājusi Džildu Dž.Verdi operas Rigoleto jauniestudējumā Igaunijas Nacionālajā operā. Muzicējusi ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un orķestri Sinfonietta Rīga. Uzstājusies kopā ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģentu Nikolaja Aleksejeva un Olari Eltsa vadībā, kā arī ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri un diriģentu Gintaru Rinkeviču. Kā koncertdziedātāja piedalījusies vokāli simfonisko darbu atskaņojumos, kuru vidū J.S.Baha Jāņa pasija un Mesa h-moll, J.Haidna Pasaules radīšana, V.A.Mocarta Mesa c-moll, Rekviēms un Kronēšanas mesa, J.Brāmsa Vācu rekviēms, L.Bernstaina Mesa u.c. Iestudējusi vairākas kamermūzikas programmas.  2004. gadā izdots Kristīnes Gailītes soloalbums. Jāzepa Vītola I Starptautiskā vokālistu konkursa laureāte (1995), konkursa Competizione dell`Opera (2001, Drēzdene) pusfināliste, Aldara Gada balvas laureāte (2001), korporācijas Tālavija profesora Paula Saksa Atzinības balvas ieguvēja (2001). Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2002 un Latvijas Teātra darbinieku savienības Spēlmaņu nakts gada balvu (2002). Kopš 2003. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagogs.

Starptautisko konkursu laureāte, pianiste Dzintra Erliha (www.dzintraerliha.com) aktīvi propagandē latviešu mūziku gan Latvijā, gan pasaulē. Mūziķe ir beigusi Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorantūru, kur ir izstrādājusi disertāciju par komponisti Lūciju Garūtu. Izdoti  vairāki albumi: soloalbums Zvaigznes skatiens / Regard d`etoile, kurā pianiste ieskaņojusi latviešu komponistes Lūcijas Garūtas un franču komponista Olivjē Mesiāna klaviermūziku (2008),  Kvēlot, liesmot, sadegt, kurā iekļauta L.Garūtas vokālā un instrumentālā kamermūzika (2010); duetā ar mecosoprānu Vilmu Indru Vītols (Kanāda) izdots albums, veltīts Tālivalža Ķeniņa 90.gadu atcerei Tilts pār jūrām / The Bridge Across The Seas. 2017.gada janvārī izdots albums Citādas krāsas, kurā kopā ar flautisti, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti 2015 Ilonu Meiju, ieskaņoti latviešu komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm. Pianiste aktīvi darbojas arī muzikoloģijas nozarē. Izdoti vairāki pianistes pētījumi, tostarp Lūcijas Garūtas klaviermūzika (Izdevniecība Musica Baltica, 2007); Hermanis Brauns laikabiedru liecībās un skaņuierakstos (krājums Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kameransambļa katedrai 50, Izdevniecība Ulma, Rīga, 2009), Garūta – pianiste, savu skaņdarbu interprete (zinātnisko rakstu krājums Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais, Daugavpils, 2009), u. c.

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO